lêkša,
lêkše Smilt.,
lēkša RA., Bers.,
lêkšķe 2 Naud., Grünh.,
lêkšņa C.,
lēkšķis Etn. I, 90,
1) [mē̦slu, vilnas lēkša 2 Nigr.,
lēkša Bers.,
lêkšķa Kl.,
lêkša 2 PS., Wolm., Trik.,
lêkšņa N. - Peb., Arrasch,
lêksis Salis,
lêkšķis 2 Lautb.,
siena lêkšņa Jürg., Lis.],
die Verfilzung ein verwühlter Klumpen, die Strähne, Zotte, der Büschel: [sūnu lēkšas Janš. Dzimtene V, 405];
matu, siena, sniega lēkšas AP., Bers.;
sniega lēkšķe Naud.
lielām lēkšņām snigt Etn. IV, 130.
viņš staigāja ar spaļu lēkšķi padusē pa ē̦ku augšām Vēr. I, 1379.
lēkša - netīrumu piciņa: viņam lēkša matuos Mar. n. RKr. XV, 123.
[apakšējie zari bija... nuokārušies gaŗām, pē̦lē̦kām sūnu lēkšām Janš. Dzimtene
2 I, 158.
lêkša N. - Peb.,
lêkša saikava,
ein Kuhfladen.] sūdu lēkška, ein kleiner Kothaufen RKr. II, 57.
[lêkše = "ar mē̦sliem saķepējusi vilnas jeb spalvas pinka" PS.;
"netīrumu pika" Neu - Wohlfahrt;
lêkša "was sich schichtweise gelöst hat, z. B. Dünger, soviel die Gabel gehoben" Kr.;
lêkše (um Papendorf),
ein Mistklumpen (auch am Körper des Viehs). pieķē̦rusies (eine unangenehme Schwiegertocher) kâ lēkše manam dē̦lam; eine verfaulte und feuchte Heu - oder Strohschicht;]2) [lêkšķe 2 Kalnazeem,
lēkša Janš. Dzimtene V, 225],
ein Wollwickel: vilnu kārš platāks vai šaurākās lēkšķēs (lēkšās, lēkšņās) Konv.
2 916.
[vilnas lēkšķe U.,
ausgetockte Wolle];3) [lèkša 2 Kr.],
eine Stute, die springt;4) der Springinsfeld Kronw.;
5) eine schmutzige Person RKr. II, 57, Mar. n. RKr. XV, 123
[lêkša], Lub.;
[6) lêkšķa Saikava,
"darbā izjucis, nekārtīgs cilvē̦ks";7) lêkše 2, eine Wabe: bišu šūnas nuodalās (ve̦cajuos struopuos) pa atsevišķām lēkšēm MSil.];
8) [= lē̦ksti?]: čukurā lubas pārklāja vēl ar kriju kārtu un virs tās uzlika lēkšas Konv.
2 763. Neben
lēkša auch
lekša: siens sagulējies lēkšās Nigr.
lai sapluok pumpums kâ vilnas lekša Tr. IV, 414;
kliener Kothaufen Wid.;
lekšis, der Wollwickel: vīkš, vēkš, izme̦t lekši (Rätsel Tr. III, 747) Wid.
augstāk attīstītas austruma zemju ganu tautas pārklāja savas teltis ar luopu spalvu un vilnas lekšiem Antrop. II, 49.
[In der Bed. 3 und 4 jedenfalls zu lèkt (vgl. auch den Unterschied zwischen lèkša 2 und lêkša bei Kr˙!); sonst aber ist vielleicht von der Bed. "Schicht" auszugehen. In diesem Fall (vgl. d. lage und frz. couche "Schicht") wohl nebst lē̦ksti und li. lė˜kštas "flach" zu einer Wurzelform lēgh - oder lēg "liegen" (zum ē vgl. z. B. ahd. lāga "Lage", sowie le. lê̦zns); falls lēg zugrunde liegt, gehen le. lēkst - und lēkš(ķ)0 - wohl auf * lēg zurück. Le. lêkša wohl mit kš aus kstj; lêkše wohl aus lêkša und * lēkste kontaminiert. Vgl. auch lēšķa.]Avots: ME II,
457,
458