Paplašinātā meklēšana

lèkšu (unter lèkši): auch BW. 35427.

Avots: EH I, 737

lèkšu, lèkšus, s. lèkši.

Avots: ME II, 458

lèkšus (unter lèkši): auch BW. 29768, (mit è ² ) Oknist, Sonnaxt, (mit ê ² ) Dunika.

Avots: EH I, 737

palèkšus, palèkšis, Adar., springend, im Sprunge: skrien pakaļ palekšis Rainis.

Avots: ME III, 58

‡ pusaulēkšus Brigadere Dievs, daba, darbs 208, im Halbgalopp.

Avots: EH II, 330

puslèkšus, pus˙lèkšus, Adv., halb springend, hüpfend: iete̦k māmiņa puslēkšus iekšā BW. 14208, 1.

Avots: ME III, 429

àizlēkšuôt: hin-, weggaloppieren.

Avots: EH I, 36

àizlēkšuôt, davoneilen: gar sē̦tu aizlēkšuoja jēriņu bars A. XVII, 305.

Avots: ME I, 36

dur̃tene,

1): auch Kabillen; ‡

2) = kasîklis 2: piedūra pie tās ar glude̦nu bē̦rza kuoka durtenīti kuplu ... vilnas lēkšu Janš. Līgava I, 432; eine Art Stecknadel: ar adatām un durienēm pieduŗ pie tām (bizēm) cauneni Mežv. ļ. II, 27.

Avots: EH I, 344

ìeskrìet, intr., herein-, hineinlaufen, wohin laufen: kas skriešus ieskrien, tas lēkšus aizle̦c. ieskrējis kâ circenis pe̦lnuos. kad tu ellē ieskrietu! krūtīs ieskriet, in die Braust fahren. Refl. -tiês,

1) einen Anlauf nehmen:
labi ieskrējies, viņš pārleca par grāvi;

2) in Bewegung, Schwung kommen:
ragutiņas, ieskrējušās, pāri upei aizslīdēja. zirgi bij ieskrējušies; viņus vairs ne˙maz nevarēja valdīt.

Avots: ME II, 66

iêšus, Adv., gehend, zu Fuss: es iešus, māsiņa, neleci lēkšus! BW. 17409.

Avots: ME II, 78

lèkši, der Galopp; lèkšiẽm, lèkšis, lèkšuos, lèkšu(s), im Galopp, snringend: lielas cūkas lēkšiem lēca, sivēniņi riksīšiem BW. 29136. aizjāj pruojām pilniem lēkšiem A. XI, 550. Pēteris tre̦nc zirgus lēkšuos pa arumu arumiem MWM. VIII, 29. bet uotra skrien tik lēkšus vien Adam.

Avots: ME II, 458

lèkšuôt, intr., galoppieren: tad dimduot lēkšuo jūŗa pa krasta smiltienu Bērziņ.

Avots: ME II, 458

‡ nùolêkšuôt ² AP., im Galoppieren übertreffen: mans kumeļš nuolēkšuos gan tavu sirmīti.

Avots: EH II, 62

nùosukât [li. nušukóti], tr.,

1) abkämmen, abstriegeln, abputzen:
matus; zirgus ar sukām, ar skrāpi. atjāj Jāņa vakarā nuosukātu, nuoglaudītu BW. 32933;

2) abhecheln;

3) aufessen:
viņš nuosukājis ve̦se̦lu nuku maizes;

4) ab-, durchprügeln:
tē̦vs rājas, suolīdams nuosukāt MWM. X, 434;

5) zurücklegen:
sešas jūdzes lēkšus braucu, kâ sukāt nuosukāju BW. 29768. [Refl. -tiês, sich abkämmen.]

Avots: ME II, 861

sastìept, ‡

3) erreichen:
ce̦turtā klasē braukdami, varbūt abi sastiepjam mājas Jauns. Mana dzīve ³ 73. Refl. -tiês, ‡

2) sich recken:
kakli sastiepās un galvas pieliecās A. Upītis Laikmetu griežos II, 78. (zirgs) palēcās, tad sastiepās lēkšuot Sm. lapa 29.

Avots: EH II, 451

skrìešiem (verstärkt: vieniem skriešiem), skrìešis PS., skriešu St., skrìešus U., skrìešuos (verstärkt: vienuos skr.), eilig laufend U., meist zur Verstärkung von skrìet gebraucht: Sprw. kas skriešus ieskrien, tas lēkšus aizle̦c. kalnā skriešus skrien, lejā ar rungu nevar nuodzīt. ve̦lns duodas skriešiem vien pruojām LP. VI, 386. tā vieniem skriešiem aizskrējusi Upīte Medn. laiki. viņš vairāk skriešus nekâ iešus steidzas pruojām A. Upītis. saspēries un parskrējis skriešus LP. I V, 235. kaimiņi skriešus saskrēja VI, 250. vienuos skriešuos aizlikuši uz tuo pusi Upīte Medn. laiki.

Avots: ME III, 897