strē̦la (li.
strėlà, slav.
strĕla, ahd.
strāla. "Pfeil") U., (mit
è̦ 2 ) Kr.,
strēlis U.,
strēles U.,
1) strē̦la Bielenstein Holzb. 595; Stāsts Krieviņ. 9,
strēle (li.
strėlė˜) J. Allunan,
strēlis Bielenstein Holzb. 595,
das Geschoss, der Pfeil : šī kâ izšauta strêle 2 klāt Janš. Bandavā II, 111,
vārduos paslē̦ptā asā strēle bija vē̦rsta pret... brāli Dzimtene
2 I, 378.
it kâ palma..., zibens strēles skaldīta Asp.;
2) *strēle od.
* strēlis "?" :
ar cē̦liem strēļu luogiem MWM. VI, 335;
3) ein Streifen (strè̦la) Salisb.:
padebešu strè̦las 2 Ruj.
padebeši sadalījušies strè̦lām Jürg.
debesis vienās strē̦lās Salisb.
mākuoņu strēles MWM. VI, 912.
šaurā gaismas strē̦lā Veselis Daugava I, 432.
gaiša zibens strē̦la Pē̦rkuondē̦ls;
ein Streifen im Zeuge U.;
strè̦la 2 Gr. - Buschh.,
der Windstoss, die Luftströmung : nuo meža virsū uzpūte silta strē̦la. pa gaisu iet strē̦las; lietus strè̦la, ein Regenguss Jürg.;
strè̦la 2 Saikava,
ein Wasserstrahl; strē̦las 2 miesā Ruj.
"= pušumi";4) strē̦las, sich plötzlich einstellende Krankheiten Etn. I, 29;
strè̦la 2 Meselau,
strè̦las 2 Gr. - Buschh.,
strēles Plm.,
der Feifel, eine Drüsenkrankheit beim Vieh U.;
strē̦las Ronneb., Drehkrankheit Lind. n. U. :
cūkām strē̦las Gr. - Buschh.
cūkai liesa, kazai strē̦la, pats ar meža vīvelēm BW. 20798, 1.
ja luopam ganuos uznāk strē̦las, tad ganam jāizrauj alksnis... un... ar tuo... jāsit luopam, kamē̦r pāriet Etn. IV, 120.
griežas uz riņķa kâ aita, kam strē̦las Ronneb.
viņš kaujas kâ ar strē̦lām,a) er agiert, als hätte er die Drehkrankheit Mag. XIII, 2, 61;
b) er ist schläfrig U., Mag. XIII, 3, 53, Celm.
- trakuma strē̦la Fest.,
= tr. brīdis, lēkme. Das li. ė (s. Būga KSn. I, 138) und die Bedeutungen des le. Wortes sprechen dafür, dass dieses Wort schon im Urbaltischen da war; vgl, noch ostfries. strāl und d. dial. strām " Streifen " u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 637).Avots: ME III,
1088