Paplašinātā meklēšana

‡ blēnis,

1) = blèņas, nieks Auleja (mit è ² ): kuo tu man taidu blēni (Nominativform ungewiss!) runā? Zbiór XVIII, 417. blēņa (Var.: blēņu) valuodiņu BW. 11933 var. (ahnlich: 810 var.);

2) ein betrügerischer, spitzbübischer Mensch
(mit è ² ) Zvirgzdine: taids b. tē̦vs bija, taids b. dē̦ls.

Avots: EH I, 229

‡ bul˜lēnis Salis, ein halberwachsener Bulle: aizpē̦rnais bullenīt[i]s BW. 15891, 3.

Avots: EH I, 251

lênis: auch A.-Schwanb., (mit è ) N.-Peb.

Avots: EH I, 737

‡ lènis ² , -ņu Saikava, = lesnica 1. - Vgl. ‡ lêns.

Avots: EH I, 737

‡ lê̦nis ² PlKur.; = lè̦nãm.

Avots: EH I, 737

[lênis Mar., der Blutegel.] lènis ^2, die Schnecke Golg., Aps. [Zu li. lė´nis (in Schaulen) "Ziegenmelker"? Vgl. le. lēle "Schnecke": lēlis "Ziegenmelker".]

Avots: ME II, 460

‡ pa˙lê̦nis PlKur., = ‡ palè̦nām.

Avots: EH II, 150

lḕ̦ns (li. [lė˜nas in Biržai u. a.] od. lė´nas "ruhig, zahm, langsam; blöde", [serb. lì`jen "faul"]),

1) langsam, leise, sanft:
jāja lē̦nas tautas BW. 7432. lē̦na vēsmiņa LP. IV, 20. drebi, drebi, apšu lapa, lē̦na vēja purināma! Ltd. 1095. duomas griezās lē̦nākā gaitā Aps. [esi čakls labas lietas dzirdēt, bet lē̦nais atbildēt Sirach V, 11];

2) faul
U.: viņš ir lē̦ns cilvē̦ks: negrib ne˙maz strādāt Mar. n. RKr. XV, 123;

3) gelassen, gelinde, sanft, milde:
ve̦cais mierīgā, lē̦nā balsī atteica Dīcm. tev, brālīti, lē̦na daba BW. 31508. māmiņai lē̦ns prātiņš 15323. puisis lē̦nā garā apvaicājās LP. VI, 441. Sprw.: lē̦ns kâ aita od. jē̦rs, od. jauns teļš. lē̦na cūka dziļu sakni ruok. [Wohl zu la. lēnis "sanft, mild", und weiterhin wohl auch zu le. lêlis sowie le. lē̦ts, (s. dies) und li. lė˜tas "langsam, träge; blöde" (s. Walde Wrtb. ² 421, Būga РФВ. LXXI, 57, Persson Beitr. 710, Trautmann Wrtb. 157), weshalb die noch von Berneker Wrtb. I, 711 vertretene, phonetisch an und für sich mögliche Annahme, das dies lēn - aus lēdn - (zu gr. ληδεῖν "träg sein" u. a.) entstanden sei, wohl zu entfallen hat.]

Avots: ME II, 460

*plēņš od. *plēnis "?": salmi de̦g gaiši, pēc pāliek plēņi (= plēnes 1 ?) Mācītāja meita 21.

Avots: ME III, 340

slêne Gr.-Buschhof (li. slėnė "niedrig gelegene Stelle" Miežinis), ein Wiesenstreifen zwischen Wäldern: visa pļavas slēne ar līču luoču aizejuošuo upīti bija pieplūdusi ūdeņa J. Vainovskis; eine (feuchte) Niederung in Feldern od. Wiesen Memelshof. Nebst slē̦ns zu li. slēnis, -ies "schräge Stelle im Acker" bei Geitter Lit. Stud. 110 (s. auch Būga Aist. Stud. 62 und Leskien Nom. 356) und, wenn mit n aus dn (vgl. li, slėdnas "nicht steil, flach"), zu norw. slad "sanft geneigt; Tal".

Avots: ME III, 928