Paplašinātā meklēšana

aplēpêt: auch (mit ê ) Trik., Wolmarshot.

Avots: EH I, 98

aplēpêt [zu li. aplė˜pti] oder [um Wolmar] apļêpêt resp. [um Mitau] aplẽpêt, sich (mit Schnee, Schmutz) bedecken, kleben, an etw. zäh haften Spr.: bē̦rnam pa dubļiem bradājuot kājas aplēpējušas J. Kaln. [In Meiran: apļepis "schmutzig geworden" ] und in Doblen, Dondangen und Schwaneburg: apļepējis, dass.

Avots: ME I, 101

[aplẽpêt bedeute um Mitau "sich mit Blättern der Seerosen (lēpes) bedecken": aire aplēpējusi].

Avots: ME I, 101

izklẽpêt, [izklẽ̦pât PS.], intr., gelagert liegen: nuobriedušie mieži visi nuoklēpējuši (izklēpējuši) Adsel.

Avots: ME I, 753

‡ *klẽpêt, Zu erschliessen aus izklẽpêt und nùoklēpêt.

Avots: EH I, 616

‡ *lēpêt, zu erschliessen aus aplēpêt und salêpêt.

Avots: EH I, 738

nùoklēpêt, nùoklē̦pât, sich lagern, sich zur Erde neigen: nuobriedušie un nuogatavuojušies mieži visi ir nuoklēpējuši Adsel. ve̦cā mēnesī sē̦tas auzas nuoklē̦pā Etn. II, 96. [auzu nevajaga sēt, kad mēnesi pušu lauž, tad nuoklē̦pā Erlaa. labība nuoklē̦pā Ronneb., Smilt., Trik., Erlaa.]

Avots: ME II, 798

paslẽpêt, ‡

2) (ein wenig) niedertrampeln
Nitau: p. zâli, pļavu.

Avots: EH XIII, 174

[paslēpêt Nitau, N.-Peb., eine Weile mit den slēpes fahren.]

Avots: ME III, 102

salêpêt, in weichen und grossen Flocken schneien (perf.) Gr. -Buschhof, Saikava.

Avots: ME II, 671

I slēpêt,

1): s. (schlurren)
ar tupelēm (mit ê ) Seyershof; ‡

2) ebnen, glätten
(mit ẽ ) Kolberg: ar kuoka slēpi s. ceļu vai uzartu tīrumu.

Avots: EH II, 525

I slēpêt, -ẽju, schlurren, schleifen Bielenstein Holzb. 602, Karls. (slẽpēt), schlurrend, schleppend gehen U., (mit ẽ) Jürg., Adiamünde, (mit è ²⁾ Schwanb.; auf dem Eise glitschen Lems., Salis n. U.; mit den slēpes führen (z. B. Steine) C. (mit ẽ); mit einem Schlitten auf schlechter, schneearmer Bahn fahren Lieven-Bersen: ja maz sniega, pa negludu ceļu ragus slẽpē (jeb slīd nuo ceļa) Bauske; mit einem Schlittchen vom Berge fahren Bauske; auf glatter Unterlage schieben: slẽpēt (pa paliktām blankām) kuokus uz kuģa Salis; slēpēt (= sliedêt) labību Lis., Adl., Saikava (mit è ^2), Ruj.; mit den slēpes fahren Salisb. n. U.; mit Schneeschuhen laufen U., (mit ẽ) Jürg., Arrasch, Ruj., Widdrisch, Bauske. Refl. -tiês, längs der Erde schleppen (intr.): virves gar zemi slēpējas, die Stricke schleppen an der Erde U. ratu pakaļgals slẽpējas (ve̦lkas) gar zemi Salisb. Aus mnd. slepen "schleppen, schleifen; schleppend gehen".

Avots: ME III, 929

II slēpêt, tr., verbergen, verheimlichen : vai, brālīti, kâ pēdiņas slēpēsim (Var.: paslēpsim)? BW. 12594, 4.

Avots: ME III, 929

izklāpuôt, izklàpât ² Bers., undicht werden (vom Getreide) Druw. n. Etn. II, 130: [slikta, re̦ta labība, sevišķi auzas rudenī pie saknes pārgumst vai nuolūst un salms ar skaru nuokrīt uz zemes, - izklāpā, pie kam daži stiebri paliek arī stāvuot, kamē̦r "veldzē" visus stiebrus sagāž uz vienu pusi Bers.; izklāpāt Odensee "sasist (labība) veldrē un salauzīt"; vgl. izklēpēt].

Avots: ME I, 752

[II paslepêt (?) "eine Weile (mit Holzpantoffeln od. alten Stiefeln) gleiten (šļūkt)": ar šiem zābakiem jau var drusku paslepēt Plm.; vgl. paslēpēt.]

Avots: ME III, 102