aplēzēt
‡ aplẽzêt Frauenb. "auffinden, einkreisen": puišeļi mūsu zirņus jau aplēzējuši; šķiņ nuost Frauenb. a. mežā vilku ebenda.
Avots: EH I, 98
Avots: EH I, 98
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lēzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lēzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
ielēzēt
izlēzēt
izlẽzêt, entwirren, (einen verwirrten Strick) in Ordnung bringen: virvi Mag. III, 1, 96. Smilt.
Avots: ME I, 764
Avots: ME I, 764
lēzēt
I lẽzêt,
1): "zināmu daudzumu dziju krustiski likt" Seyershof;
2): vadu l. laivā Segew.;
5): viel sprechen (besonders beklatschend)
AP. (mit ẽ ). Subst. lē̦zē̦tājs Grausden, ein unberufener Sittenrichter; ‡
6) "?": mazgramzdnieki runājuot "lē̦zē̦dami" FBR. IX, 90; ‡
7) "?" FBR. XI, 81.
Avots: EH I, 740
1): "zināmu daudzumu dziju krustiski likt" Seyershof;
2): vadu l. laivā Segew.;
5): viel sprechen (besonders beklatschend)
AP. (mit ẽ ). Subst. lē̦zē̦tājs Grausden, ein unberufener Sittenrichter; ‡
6) "?": mazgramzdnieki runājuot "lē̦zē̦dami" FBR. IX, 90; ‡
7) "?" FBR. XI, 81.
Avots: EH I, 740
lēzēt
I lẽzêt, - ẽju,
1) "šķiemeni mest ve̦lkuot" N. - Peb., Erlaa [wohl aus d. lesen "die Fäden (beim Weben) in die Ordnung bringen"];
2) das Netz in das Boot ziehen; [einen Strick ablaufen lassen"
Neurmühlen];
3) zielen
[wohl aus d. lösen (= abfeuern) einem Schuss]: ģēģeŗi nelēzēja uz stirnu, tie lēzēja viens uz uotru Lautb.;
4) vermuten, erwägen, bestimmen, abschätzen, schlieesen:
viņš tâ lēzēja Kand. kuo tu lēzē, cik tas maksās? Ahs.;
5) verleumden, beklatschen
Etn. IV, 130. - Subst. lẽzẽjums, die Voraussetzung, Praemise Konv. 2 3745; 3921; lẽ̦zê̦tãjs, der Abschätzer Ahs.
Avots: ME II, 464
1) "šķiemeni mest ve̦lkuot" N. - Peb., Erlaa [wohl aus d. lesen "die Fäden (beim Weben) in die Ordnung bringen"];
2) das Netz in das Boot ziehen; [einen Strick ablaufen lassen"
Neurmühlen];
3) zielen
[wohl aus d. lösen (= abfeuern) einem Schuss]: ģēģeŗi nelēzēja uz stirnu, tie lēzēja viens uz uotru Lautb.;
4) vermuten, erwägen, bestimmen, abschätzen, schlieesen:
viņš tâ lēzēja Kand. kuo tu lēzē, cik tas maksās? Ahs.;
5) verleumden, beklatschen
Etn. IV, 130. - Subst. lẽzẽjums, die Voraussetzung, Praemise Konv. 2 3745; 3921; lẽ̦zê̦tãjs, der Abschätzer Ahs.
Avots: ME II, 464
lēzēt
II lẽzêt: sich langsam über oder durch das Wasser dahin bewegen (von einem Boof oder Fisch); spazieren, sich ergehen Segew. Refl. -tiês: auch Bauske. Zur Etymologie s. such Scheftelowitz KZ. LIV, 228 f.
Avots: EH I, 740
Avots: EH I, 740
lēzēt
II lẽzêt, - ẽju Gr. - Sessau [od. lẽzît], langsam, lauernd gehen. [lẽzêtiês Jürg., auf lẽzes laufen.] lēzēties Kremon n. U., mit einem Schlittchen vom Berge fahren. [Nebst lēžât zu apr. līse "kriecht", slav. ležti "kriechen, klettern", s. Berneker Wrtb. I, 715 und auch Petersson Balt. - slav. Wortstud. 72 f.]
Avots: ME II, 464
Avots: ME II, 464
nolēzēt
nolēzēt
nùolẽzêt, tr., mutmassen, erschilissen, bestimmen Kand.: dažreiz viņa it pareizi nuolēzēja AU. vai tu vari nuolēzēt, cik šis zirgs maksā? Ahs.
Avots: ME II, 810
Avots: ME II, 810
nolēzēt
I nùolẽzêt: Jānis ... nuolēzēja (bestimmte) tai (istabai) vietu Janš. Mežv. ļ. II, 100 (ähnlich 380).
Avots: EH II, 62
Avots: EH II, 62
nolēzēt
‡ II nuolēzêt "abwählen" (eigentlich: von einer Anhöhe hinuntergleiten lassen) Siuxt n. P. Allunan.
Avots: EH II, 62
Avots: EH II, 62
salēzēt
salẽzêt,
1): aude̦klu liekuot uz stellēm, dziju salēzē jeb same̦t uz lēzes lumstiem AP.; ‡
3) = saduôt 3: salēzē (ar vārdiem vai sišanu) nu viņai krietni! AP.
Avots: EH XVI, 425
1): aude̦klu liekuot uz stellēm, dziju salēzē jeb same̦t uz lēzes lumstiem AP.; ‡
3) = saduôt 3: salēzē (ar vārdiem vai sišanu) nu viņai krietni! AP.
Avots: EH XVI, 425