līdziet
lĩdziêt, eimu, iemu od. eju lĩdz, gāju lĩdz, intr., mitgehen: bē̦rns gribēja mātei līdziet.
Avots: ME II, 482
Avots: ME II, 482
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'līdziet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'līdziet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
biedrū
biedrū, biedrumis, Adv., gemeinsam, zusammen, vereint: lūdzami palīdziet man, un, ja iespējams, biedrumis ar jaunajiem Tauriņiem (Kronw.). vārnas medī biedrū ne tikai ūpjus D.
Avots: ME I, 306
Avots: ME I, 306
neprietelis
‡ nepriẽtelis, f. -le Dunika "?": palīdziet ... uotru neprieteli pievaldīt! Janš. Dzimtene II 2 , 308. ar tādām neprietelēm ir trakāki nekâ ar angļu jātniekiem V, 456. Zunächst wohl aus li. neprietelis "Feind; schlechte Person".
Avots: EH II, 17
Avots: EH II, 17
palīdzēt
palĩdzêt, [palîdzêt], -u, -ẽju, helfen: Sprw. palīdzi man bē̦das ciest! es tev palīdzēšu me̦du ēst Etn. II, 79. pa līdziet, labi ļaudis, līgaviņu sataujāt! BW. 13810. ai tu guovu māršaliņa, palīdz[i] man telītēs, jaunas siet vai dziņā, ve̦cas laist naudiņā! 29162. dieviņ, palīdzi sirmu jūgt, pe̦lē̦ku braukt, ar abi ruokām kūju celt, sagt man beim Beginn einer Arbeit PS. Refl. -tiês, sich, einander helfen: Laima nepalīdz, ja pats nepalīdzas. zvē̦ri cits citam palīdzējušies LP. VI, 252. Subst. palîdzêšana, das Helfen, Unterstützen; palĩdzê̦tãjs, der Helfer. [Die Vertetlung von ĩ und î in der Wurzel deckt sich mit derselben Verteilung in palīgs, nur dass in Salis und Ruj. das Verbum mit ĩ gesprochen wird, s. auch līdzêt.]
Avots: ME III, 60, 61
Avots: ME III, 60, 61
pierunāt
pìerunât,
1) nebenbei erwähnen
Bergm˙n.U,;
2) sprechend erreichen, das Ausgesprochene heraufbeschwören:
taisnība sakāmam vārdam, ka tuo, kuo runā, reiz pierunā Janš. Dzimtene 2 I, 334;
3) bereden, (zu etw.) bewegen:
runā tē̦vs, runā māte, runā pieci bāleliņi, manis vienas nevarēja tautiņām (Var.: tautiņās) pierunāt BW. 14997. māsiņ..., kam ļāvies pierunāt tādam zē̦na knēvelim? 24547, 4. palīdziet, labi ļaudis, meitu mātes pieŗunāt! 14790. tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. vīŗs pierunājis kādus biedrus par līdzgājējiem VII, 1126;
4) antragen, vortragen (z. B. beim Gericht)
Bergm. n. U.;
5) nācu pierunāt Angern n. U., = atnācu rakstīties;
6) mit Zauberworten versehen
Oppek. n. U.: pierunāts papīris. Refl. -tiês, sich überreden; einander überreden: tē̦va dē̦ls ļāvies pierunāties LP.III, 100.
Avots: ME III, 286
1) nebenbei erwähnen
Bergm˙n.U,;
2) sprechend erreichen, das Ausgesprochene heraufbeschwören:
taisnība sakāmam vārdam, ka tuo, kuo runā, reiz pierunā Janš. Dzimtene 2 I, 334;
3) bereden, (zu etw.) bewegen:
runā tē̦vs, runā māte, runā pieci bāleliņi, manis vienas nevarēja tautiņām (Var.: tautiņās) pierunāt BW. 14997. māsiņ..., kam ļāvies pierunāt tādam zē̦na knēvelim? 24547, 4. palīdziet, labi ļaudis, meitu mātes pieŗunāt! 14790. tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. vīŗs pierunājis kādus biedrus par līdzgājējiem VII, 1126;
4) antragen, vortragen (z. B. beim Gericht)
Bergm. n. U.;
5) nācu pierunāt Angern n. U., = atnācu rakstīties;
6) mit Zauberworten versehen
Oppek. n. U.: pierunāts papīris. Refl. -tiês, sich überreden; einander überreden: tē̦va dē̦ls ļāvies pierunāties LP.III, 100.
Avots: ME III, 286
sebiķis
sebiķis, wer sich verspätet (hat): palīdziet šiem sebiķiem ... ēst! Janš. Bandavā II, 260.
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810