Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'līksne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'līksne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

ielīksne

ielīksne Sessw., eine sumpfige Stelle: tur tāda ie., ka zirgam jāmūk (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 527


līksne

līksne A. Leitāns "purva vieta". Vgl. lìksnis I.

Avots: EH I, 749


plīksne

plìksne 2 ,

1) etwas Abgenutztes od. von Natur Dünnes:
nuo ziepju gabala atlikusēs vairs tikai maza plìksne 2 Selsau. pastalas ir plānas kâ plīksnes RKr. XVII, 74; plīksne, eine leere Erbsenschote U.; plīksnes, die Schinnen des Haupts, auch das Häutlein unter den Hülsen am Korn Für. 1;

2) plìksne 2 , ein kleiner, dem
plaudis ähnelnder Fisch Saikava. Vgl. pliksnes; in der Bed. "leere Erbsenschote" vielleicht zu plīksts.

Avots: ME III, 347


slīksne

slīksne "?": mārkuos pacē̦lusies migla kārtuojās biezās slīksnēs Sarts Str. 260. div[i] pāŗ[i] vîzes kulītē, un vēl s. padusē Tdz. 43815.

Avots: EH II, 527

Šķirkļa skaidrojumā (3)

blīgzne

I blìgzne 2 [Bers., Laud.], blìgzna PS., [C., AP., Lis., Mar., Lös., Erlaa, Stockm., Warkhof, Bauske], blīksne, blīzma, blìzna [Ronneb., blîzna 2 Treiland Mat. 159], die Lorbeerweide (salix pentandra L.), in Festen n. RKr. II, 77 die Palmweide (salix caprea): sīkstu teicu blīgznas (Var.: blīzmas, blīznas, sogar blīžņa) ce̦lmu BW. 14811, 7. [blīgzna, blīgzne (mit gz aus zg) zu bližģêt; blīzma, blīzna zu blizêt; blīksne (mit ks aus sk) zu blaiskums; vgl. Bielenstein LSpr. I, 279 und Persson Beitr. 880 2 .]

Avots: ME I, 315, 316


pliksnes

pliksnes, Abgängsel von Grütze L. Mit ksn aus skn und nebst plīksne zu li. pléiskanos "Schinn, feine Schuppen" (wozu schwed. flister "Schinnen", an. flís "Splitter", le. pliska I u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 99)?

Avots: ME III, 344


vīksna

vîksna (li. vìnkšna "Rüsterbaum") C., Gr.-Buschhof, Kaltenbrunn, Lös., Oknist, PS., Schwanb., Selsau, (mit î 2 ) AP., Bl., Gramsden, Pankelhof, Sessau, vîksne Heidenfeld, Kalzenau, Ogershof, Sonnaxt, Trik., Wolmarshof, (mit î 2 ) Hinzenberg, vīksne U., vîksnis 2 Orellen n. FBR. Xl, 41 (unbek. in Dond. und Schnehpen), die Ulme, Rüster (ulmus campestris) U.; vīksna, langstielige Ulme, Schwarzrüster (ulmus effusa Willd.) Mag. IV, 2, 80; RKr. II, 80; vīksna, die Buche (?) Mag. XIII, 2, 43, die Weissbuche (carpinus betulus L.) RKr. 11, 69; Mag. IV, 2, 37; 65: sīksta vīksne (Var.: vīksna) lūkus plēst BW. 14810. es atradu vīkšņa ce̦lmu 12744 var. vīkšņu meži Stari 1, 199. Wohl zu poln. wiąz, r. вязъ , serb. vêz "Ulme", s. Walde Vrgl. Wrtb. I, .314, Trautmann Wrtb. 360, Būga KSn. I, 301, Bartholomae Indog. Jahrb. VIII, 38, Jokl WuS. XII, 74. Der le.- li. Form dürfle am ehesten ein *wing̑-snā zu grunde liegen, vgl. zur Bildung li. glúosna (neben glúoksnis) "Weide", le. àlksnis, li. alksnis "Erle", le. blīksne "Lorbeerweide".

Avots: ME IV, 636