apslīpēt
‡ apslīpêt, ringsum abschleifen: a. stiklu. Refl. -tiês, sich die Umgangsformen einigermassen aneignen.
Avots: EH I, 114
Avots: EH I, 114
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'līpēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'līpēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)
atslīpēt
‡ atslĩpêt,
1) weg-, abschleifen;
2) "im Schlitten auf wenig beschneitem Wege herführen"
Seyershof: te jau var a. žagarus ar ragūm mājā.
Avots: EH I, 168
1) weg-, abschleifen;
2) "im Schlitten auf wenig beschneitem Wege herführen"
Seyershof: te jau var a. žagarus ar ragūm mājā.
Avots: EH I, 168
izslīpēt
līpēt
lîpêt [auch Warkh., Warkl.], -u, -ẽju, intr., flattern, flackern Ramkau: lē̦ni līpē̦dama dega svece Zalkt. sāk tumsā un miglā līpēt un kurēties mazas uguntiņas Druva I, 51. viņš skrēja, ka mati līpēja vien Mar. actiņas tik līpēja vien nuo prieka Saul. II, 54. [Refl. -tiês, flackern: uguns sāka lîpēties Warkh., Warkl. - Zu lipt 5?]
Avots: ME II, 489
Avots: ME II, 489
līpēt
I lîpêt: auch (mit ì 2 ) Heidenfeld; tē̦rps tai lîpêt 2 lîp 2 (glänzt) Ramkau. guns vien līp pa pagalmu Pas. X, 499. Zur Bed. vgl. auch nùolīpêt.
Avots: EH I, 750
Avots: EH I, 750
līpēt
‡ II līpêt "fliessen, rinnen" (von Tränen): asaras tai atkal sāka l. par vaigiem Saul. Raksti I (1914), 139. Identisch mit līpēt I?
Avots: EH I, 750
Avots: EH I, 750
līpēties
līpêtiês, -ẽjuôs, sich anschmiegen, sich anschmeicheln um eines Vorteils willen: līpiņa, kâ līpējas klāt pie mātes Dobl. n. Etn. I, 106. [Zu lipt? Vgl. auch li. lýpstintis "sich anschmeicheln."]
Avots: ME II, 489
Avots: ME II, 489
nolīpēt
nolīpēt
nùolīpêt,
1) ["erglänzen":
uguntiņa nuolīpēja Laud., Warkh., Warkl.;
2) "langsam herunterrollen"
(intr.) Grawendahl]: pāra asaru viņai nuolīpēja Saul.;
[3) nùolîpêt, eine Zeitlang wellenförmig sich bewegen
Mar., Selsau, Sessw., Peb., Serben (z. B. vom Haar od. Feuer).]
Avots: ME II, 812
1) ["erglänzen":
uguntiņa nuolīpēja Laud., Warkh., Warkl.;
2) "langsam herunterrollen"
(intr.) Grawendahl]: pāra asaru viņai nuolīpēja Saul.;
[3) nùolîpêt, eine Zeitlang wellenförmig sich bewegen
Mar., Selsau, Sessw., Peb., Serben (z. B. vom Haar od. Feuer).]
Avots: ME II, 812
noslīpēt
paslīpēt
pieslīpēt
pìeslĩpêt, schleifend anbringen: lē̦cai pieslīpē klāt uotru Konv. 3. viņai pieslīpē̦tas smalkas ierašas Latv.
Avots: ME III, 292
Avots: ME III, 292
saslīpēt
saslīpêt, schleifen, wetzen (perf.) Spr. sasliedêt, = nùosliedêt: s. labību, pļavu.
Avots: ME III, 737
Avots: ME III, 737
slīpēt
slīpêt,
2): brīdi atpūties, sams griežas atpakaļ un slīpē ("?") lejup uz ve̦cuo vietu Jauns. R., dz. un j. 170. Subst. slĩpê̦tājs, ‡
2) ein Läufer
(pejorativ) AP.: šis vērsis ir tāds s.
Avots: EH II, 527
2): brīdi atpūties, sams griežas atpakaļ un slīpē ("?") lejup uz ve̦cuo vietu Jauns. R., dz. un j. 170. Subst. slĩpê̦tājs, ‡
2) ein Läufer
(pejorativ) AP.: šis vērsis ir tāds s.
Avots: EH II, 527
slīpēt
slīpêt, -ẽju,
1) slĩpêt, schleifen, wetzen:
akmeni, stiklu, nazi. kungi slīpē̦tiem zābakiem BW. 33350, 1. slīpē̦ts cilvē̦ks, ein geriebener Mensch U.;
2) wackelnd, lahtschig gehen
Peb., Sessw., Oppek. n. U.;
3) schräge machen
Biel. n. U. - Subst. slĩpêšana, das Schleifen: slĩpẽjums, das einmalige Schleifen; der Schliff Brasche: dārgakmeņu slīpējums; sĩrpê̦tãjs, wer schleift, wetzt: ze̦ltkalis un akmeņu slīpē̦tājs Konv. 2 663. In der Bed. 1 und 2 nebst estn. līpama "schleifen; etwas hinken" aus mnd. slipen "schleifen; schleichen"; in der Bed. 3 zu slìps.
Avots: ME III, 937
1) slĩpêt, schleifen, wetzen:
akmeni, stiklu, nazi. kungi slīpē̦tiem zābakiem BW. 33350, 1. slīpē̦ts cilvē̦ks, ein geriebener Mensch U.;
2) wackelnd, lahtschig gehen
Peb., Sessw., Oppek. n. U.;
3) schräge machen
Biel. n. U. - Subst. slĩpêšana, das Schleifen: slĩpẽjums, das einmalige Schleifen; der Schliff Brasche: dārgakmeņu slīpējums; sĩrpê̦tãjs, wer schleift, wetzt: ze̦ltkalis un akmeņu slīpē̦tājs Konv. 2 663. In der Bed. 1 und 2 nebst estn. līpama "schleifen; etwas hinken" aus mnd. slipen "schleifen; schleichen"; in der Bed. 3 zu slìps.
Avots: ME III, 937