Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'līpināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'līpināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aplīpināt

aplĩpinât, mit Schmeichelei und Bestechung für gewinnen: tuos kungus vajaga mācēt aplīpināt Tals.

Avots: ME I, 102

izlīpināt

izlĩpinât ‡ Refl. -tiês Frauenb., eine Zeitlang sich anzuschmeicheln suchen.

Avots: EH I, 463

izlīpināt

izlĩpinât, tr., durch Schmeichelei und Kriecherei etw. erlangen, abschmeicheln, abschwinden: līpējas klāt pie mātes, grib kuo izlīpināt Etn. I, 106, Kand.

Avots: ME I, 765

līpināt

līpinât,

3): auch (flackern)
Alswig, AP., Kalnemois, (mit î 2 ) Kal. Refl. -tiês, ‡

4) = līpinât 2 Druw. - Zur Bed. vgl. auch nùolīpinâtiês.

Avots: EH I, 750, 751

līpināt

līpinât,

1) kleben machen, (die Augen) schliessen:
miegs acis līpina AP., LP. I, 63, IV, 112. bet pret pusnakti nevar vairs paciest, cik saldi acis līpina LP. IV, 59. lîpinât 2 Ruj., ankleben (tr.);

2) intr., mit kleinen Schritten laufen
Mar.; sich langsam vorwärtsbewegen, kriechen: pa matiem utis līpina Druw. n. Etn. II, 161;

3) kreichen, flackern, flimmern, glimmen:
uguntiņa drusku vien līpināja Lubn. [skalu liesmiņa līpināja uz dzišanu Fest.] zila liesmiņa līpina virs uoglēm Balss. pret saulīti ezeriņi līpināt līpināja BW. 21018;

4) flackern machen, flackern, flimmern lassen:
svecīte tik tik līpināja savu liesmiņu Niedra; [die tränenschweren Augenlider bewegen (wie beim Weinen) Fest.; blinzeln: acis vien lìpināja Austriņš M. Z. 51; Vērpetē 20]. Refl. -tiês,

1) [steigen?]:
dvaša pildīja izkuoptuo dārzu un līpinājās uz augšu Egl.;

2) [lĩpinâtiês], sich um eines Vorteils willen kriechersch anschmiegen
[Bers.]: Vidzemes muižnieki sāka līpināties ap puoļu pāniem Niedra;

3) [lîpinâtiês Drosth., lìpinâtiês Jürg., N. - Peb.], flackern, flimmern:
ciemu luoguos raudulīgi skala uguns līpinās A. XVI, 725. uguns liesmas līpinās C. vai redz[i], kâ zibins līpinās? Plūd. Rakst. I, 56. [Zu lipt?]

Avots: ME II, 489, 490

nolīpināties

[nùolīpinâtiês, eine Weile flattern: bē̦rns aizskrēja, ka mati vien nuolīpinājās Grawendahl.]

Avots: ME II, 812

pielīpināties

pìelīpinâtiês, sich anschmeicheln: tas zina, kâ kungam var pielīpināties Alm. Kaislību varā 129.

Avots: ME III, 268

slīpināt

slîpinât 2 Karls., (mit ì 2 ) Selsau, Bers., abschrägen: sl. kalnu, lai var vieglāki uzbraukt Raiskum; wetzen, schärfen (ein Messer) Drobbusch; in der letzten Bed. zu slĩpêt 1.

Avots: ME III, 937

Šķirkļa skaidrojumā (1)

līpiņa

līpiņa, die Schmeichlerin: līpiņa, kâ līpinās klāt pie mātes, grib kuo izlīpināt Dobl. n. Etn. I, 106.

Avots: ME II, 490