Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lūžņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lūžņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

lūžņa

lûžņa,

1): ein Dickicht, dichtes Gesträuch, Bruch
Sonnaxt: tādā lũžņā iegājis, ka ni malā tikt; "sakrājušies kuoku atlikumi" Wessen;

2): auch Schwitten, Zögenhof (mit ū ); ein mit Schutt voller Ort
Sonnaxt; lûžņu 2 bedre Lemb., eine Kehrichtgrube;

4): eine nachlässige weibliche Person
(mit ū ) Kurmene.

Avots: EH I, 765

lūžņa

lûžņa,

1) etw. Gebrochenes, Verwüstetes, der Windbruch, das Fallholz:
tā valsts, kuo viņam sargāt vajadzē̦tu, guļ tukša, izpuostīta tâ kâ lūžņa MWM. III, 405. nuo rīkstes izcēlās liels, biezs mežs ar tādām lūžņām, ka ne cilvē̦ks, ne luops cauri tikt LP. VI, 486;

2) allerlei Kram, Schund, allerlei Abfälle, Unrat, Kehricht
Grünw.: kādu lūžņu bē̦rni te istabā sataisījuši? Frauenb. stumt ar grābekli lūžņu uz laidara priekšu, pabeņkī starp lūžņām mē̦tājas tev ķe̦sas SDP. III, 64;

3) ein Haufe, eine Menge:
ve̦se̦la lūžņa ratu Druva II, 463. viņam tuo darīšanu vai lūžņa DL.;

4) [lûžņa Lis.], eine alte, hinfällige, schwächliche, nachlässige Person
Etn. I, 32. ve̦cā lūžņa, kuo tu gribi? LA. Zu lûzt.

Avots: ME II, 521

lūžņains

lūžņains "lūžņām piebiris": lūžņaina istaba Grünw.

Avots: ME II, 521

Šķirkļa skaidrojumā (3)

lūznaine

‡ lūznaine pļava Warkl. "lūžņaina pļava".

Avots: EH I, 765

pielūžņāt

pìelūžņât, -uôt, lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu Grünw.

Avots: ME III, 269

smadzēt

smadzêt: auch Līvāni; (grāvī) sastājās visi sīkie gruži, visa lūžņa, mirka, smadzēja (wurde schwer?), sēdās dibe̦nā Jauns. J. un v. 216.

Avots: EH II, 531