brīvslūžas
‡ brĩvslũžas, diejenige Schleuse durch die das überflüssige Wasser abgeleitet wird: ūdens ... plūst ... pa brīvslūžam lejup Janš. Bandavā II, 135.
Avots: EH I, 243
Avots: EH I, 243
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lūža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lūža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
glūža
glūža,
1) "tāds, kas lien un glūnē̦dams kādas blēņas pasle̦pe̦n padara",
[2) ein ungeschickter, fauler Tölpel (dabei oft von hohem Wuchs und um sich herumblickend):
nuoskatās kâ glũža, lai uotrs vai nuo pade̦gunes nuoņe̦m Planhof. kas nu tādu glužu derēs; tas jau sev maizes nenuopelnis C., PS. Wohl zu li. glúdoti "still angeschmiegt daliegen".]
Avots: ME I, 631
1) "tāds, kas lien un glūnē̦dams kādas blēņas pasle̦pe̦n padara",
[2) ein ungeschickter, fauler Tölpel (dabei oft von hohem Wuchs und um sich herumblickend):
nuoskatās kâ glũža, lai uotrs vai nuo pade̦gunes nuoņe̦m Planhof. kas nu tādu glužu derēs; tas jau sev maizes nenuopelnis C., PS. Wohl zu li. glúdoti "still angeschmiegt daliegen".]
Avots: ME I, 631
lūža
lûža 2 : meitas, kas ... reizēm atpakaļ palika, iesauca par dūdām un lūžām Dünsb. Koša rotas kast. 5.
Avots: EH I, 765
Avots: EH I, 765
lūža
lûža 2,
1) comm., eine plumpe, ungeschickte Person
Wainoden, Swehten; [lũža Wolmarshof, ein plumpes Weib]: sieva mana, kāda Lūža, pie tās jāiet klāt gulēt Kokn. BW. 12408, Matkuln;
[2) lūža U., eine Träge. -
In der Bed. 2 nach Stokes Wstb. 244 vielleicht zu ndd. lug "faul, träge"; doch vgl. auch estn. lūzima "müssig umher gehen, zaudern", lūzik "Müssig-gänger"].
Avots: ME II, 521
1) comm., eine plumpe, ungeschickte Person
Wainoden, Swehten; [lũža Wolmarshof, ein plumpes Weib]: sieva mana, kāda Lūža, pie tās jāiet klāt gulēt Kokn. BW. 12408, Matkuln;
[2) lūža U., eine Träge. -
In der Bed. 2 nach Stokes Wstb. 244 vielleicht zu ndd. lug "faul, träge"; doch vgl. auch estn. lūzima "müssig umher gehen, zaudern", lūzik "Müssig-gänger"].
Avots: ME II, 521
slūža
slūža
šlūža
šlūža
slūžains
‡ slūžains, mit mehreren Schleusen versehen: pa šuo slūžainuo ceļu Konv. vārdn. (v. J. 1911), S. 2653.
Avots: EH II, 529
Avots: EH II, 529
slūžas
slũžas, die Schleuse: kad jau reiz slūžas vaļā, ej tad vēl saturi! Celm. Nebst estn. lüˉž aus mnd. sluse.
Avots: ME III, 943
Avots: ME III, 943