Paplašinātā meklēšana

‡ blùkšas ² blùkšas ² blùkšas ² Auleja, der Larm, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes hörbar wird: b. vien sagāja.

Avots: EH I, 232

ielūkša,

1): auch Ludsen, ielûksis ² Auleja, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, ielūkšs ² Pilda n. FBR. XIII, 43, Plur. ielūkši Bērzgale, Līvāni (hier nur die Deichsel der
ragavas so genannt) Preili, Warkh.: bez ielūkšu kamaniņas Tdz. 44156; ‡

2) Plur. ielūkšas "eine Kohlenzange"
Sessw. Zur Bed. 2 vgl. lūkša III.

Avots: EH I, 528

ielūkša [Borchow], die Femerstange: [uz laukuma paliek tikai ielūkšu mežs, rati un... zirgi Sk. Do. 214;] vgl. ielukši.

Avots: ME II, 41

[I lūkša, der Schneidezahn Wid., E. Semmer Mājas kustuoņu kuopšana un ārstēšana 12.]

Avots: ME II, 519

[II lùkša ² "ein Loch od. eine Öffnung in der Oberlage z. B. eines Stalles" Sessw., Sinolen; vgl. lũka.]

Avots: ME II, 519

III lũkša: lūkšas "Zange" auch Lng., Pas. V, 15.

Avots: EH I, 764

[III lũkša Mitau "eine Zange zum Herausnehmen von Kohlen aus dem Ofen."] lũkšas, lūkšņas, die Kneifzange: vīri veseri un lūkšas nuosvieda kaktā Druva II, 728. vg1. lũškas.

Avots: ME II, 519

[IV lūkša (mit nicht gedehntem ū)"liela, ve̦ca tupele" (?) Ramelshof.]

Avots: ME II, 519

‡ V lūkša "?": Ieva, l., mazgā katlu! Tdz. 51768.

Avots: EH I, 764

‡ blùkšinêt ² Auleja, -ẽju, ein gewisses Geräusch (blūkšas) verursachen.

Avots: EH I, 232

ielūksis, s. ielūkša 1.

Avots: EH I, 528

‡ ìelûšks ² , Plur. ìelûški ² Nautrēni, ieluškas ² ebenda, = ielūkša 1.

Avots: EH I, 528

lùgšana, die Bitte, das Gebet: lai atskan debess augstībā, kungs, mūsu karsta lūgšana GL. nelīdzējusi vairs ne˙kāda lūgšana JK. V, 15. nuoskaita svē̦tuo lūgšanu, das Vaterunser hersagen, das Gebet halten BW. III, 1, 76. Scherzhafter Reim: tā svē̦tā lūgšana, tā matu plūkšana Kaw. nācu uz lielu lūgšanu, oft mit dem scherzhaften Zusatz: bet uz mazu dabūšanu. par lūgšanu,

a) auf die Bitte:
par lielulūgšanu viņš arī parādīja Dīcm.;

b) = lūdzams 2: lai palīdz tam par lūgšanu Adam. par lūgšanu, jaunkundze, nāciet dejuot! Blaum. par lūgšanu, tēt, ienāc nu iekšā! A. XX, 267.

Avots: ME II, 517

lũškas, [lùškas ² Lis., Warkl., Bers., Domopol),

1) die Zange
C.: gan es zināšu saņemt karstu dzelzi ar lūškām Kaudz. M. viņš izņe̦m ar lūkšām nuo uguns dzelzs gabalu Plūd. (kulaki līdzīgi smēdes lūškam L. W. 1922, I, 22;

2) lūška "eine Klemme,
kur kurpnieks iespīlē ādu šūšanai" Mahlup. - Nebst lūkšas "Kneifzange" vielleicht auf lūz(s)tj-: lūz(s)k(j)- (zu lûzt) beruhend; vgl. lūzna "Zange".]

Avots: ME II, 520

pãrde̦gaîns Bl., pārdagaîns [N.-Schwanb.], hin und her Brandflecken habend (vom Flachs): pie linu plūkšanas nedrīkstuot sākt gabalu nuo vidus plukt, kâ arī izplūkt vidu vidiem, juo tad auguot pārdagaini lini Etn. II, 73. [linu nevar sēt ziemeļu vējā, tad tie aug pārdagaini N.- Schwanb.]

Avots: ME III, 153

pãrsvètît, tr.,

1) den kirchlichen Segen einem Täufling der Nottaufe geben, noch einmal segnen, [(mehrere) segnen (perfektiv) : es jūsus nuokristīšu un pārsvētīšu Pas. III, 239];

2) mit einem Guss Wasser Raufbolde trennen:
plūkšanās, kuŗu muižas galdnieks pārsvētījis ar ķipi ūdens Baltp.;

3) durchwalken, durchprügeln:
tev viņš pēc bruokastīm jāiesauc iekšā un jāpārsvētī Druva II, 770.

Avots: ME III, 180

paseglis (unter pasedle): die Satteldecke Behnen (paseglītis), Frauenb.; "aizjūga daļa (nuo tūbas)" Auleja: pasegļi paceļ ielūkšas.

Avots: EH XIII, 170

saiet,

1): sich treffen, verkehren:
ar Sprici mēs nesaietam Seyershof. vīram nepatika, ka sieva saiet ar citu puisi Pas. XII, 190 (aus Domopol); "saieties, draudzīgi izturēties" Kaltenbr.: jis saiet ar visiem. ar Adumu jis smagi saiet. jis ar kungiem nesagāja pa˙visam;

5): skuoluotājs ..., kuŗš sagājis trijuos sēmināruos Austriņš Raksti V, 179. viņš pieci gadi sagājis (= nuostrādājis) uz laivas Linden in Kurl.;

6): ne˙maz gala s. Brigadere Skarbos vējos 90. kuŗu pūli saiedami Tdz. 40273;

9): smagā, murgainā miegā pavadījis nakti, uotrā rītā viņš jutās pa˙visam sagājies Daugava 1937, S. 108; sagājis, verkümmert Brasche Anl. 402;
‡

10) treffen:
es gribē̦tu Auzenieku s. Gramsden n. FBR. IX, 110; ‡

11) intensiv ertönen
Auleja: blūkšas vien sagāja. sagāja rimas. Refl. -tiês,

5): auch Frauenb., Saikava; ‡

6) sich versammeln (?):
atbrauc nuo baznīcas, sasaiet ap galdu Pas. V, 183; ‡

7) gerinnen:
kad ieskābs piens, tad saietas ziediņuos, kad silda AP. ‡ Subst. sagājējies, Leute, die (im Krug) zusammengekommen sind BielU.

Avots: EH XVI, 413