lūsalũsa PS., [Drosth., Ruj., Trik.), BW. 12911,1, lūse RKr. XVI, 88, für lũsis, der Luchs.Avots: ME II, 520
lūsas‡ lùsas 2 Auleja "truoksnis, kas ceļas neskanīgiem priekšme̦tiem krītot vai vienam pie uotra dauzuoties": kad apaunas kuoka kambalas, l. vien iet.Avots: EH I, 764