labpatikties
labpatikt(iês) ,* (wohl) gefallen: viņu augstībām labpatikās (geruhten) iznākt uz balkuona B. Vēstn. ar tuo viņam visu laiku bija labpaticis runāt MWM. XI, 229.
Avots: ME II, 396
Avots: ME II, 396
'labpatikties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: