sist,
situ, bei Glück, Hiob 16, 10, eine III. praes.
siš,1) tr., intr.,
schlagen: Sprw.
kâ sit, tâ sāp. sit tam suņam! gib dem Hunde einen Hieb 1 U.
pliķi sist, ohrfeigen: lielajam pliķi situ (Var.:
cirtu) BW. 9809 var.
knipi sist, ein Schnippchen schlagen: sit knipi jums uz de̦guna Lapsa-Kūm. 7.
putns, spārnus sizdams Vēr. I, 830.
skrien, bitīte, sit spārniņus pie nedē̦ta uozuoliņa! Biel. 1497.
sist maitās, totschlagen: šis lādas un gatavs saimnieci vai maitās sist LP. IV, 25. Part.
sitamais,a) etwas, damit man schlägt U.,
ein Knüppel: paņēmu krietnu sitamuo un gāju sunim klāt Dunika;
b) ein zu Schlagender U.
-uguni sist, Feuer schlagen: sit (Var.:
šķil) uguni, pūt uguni! BW. 21023, 1.
pulkstenis sit vienpadsmit Kaudz. M. 107,
die Uhr schlägt elf. sirds man stipri sit Vēr. II, 138,
mein Herz klopft stark. riteņus sist, Wagenräder machen Ar.
sviestu, sieru sist, Butter, Käse bereiten: krancis sviestu sita (Var.:
kuļ, taisa) BW. 32583, 1 var.
meitām taisu liepas galdu, Jāņu nakti sierus sist (Var.:
kult, berzt) 32967 var.
gultu sist, ein Bett aufschlagen: esi laba, jaunā mārša! sitīs gultu istabā; ja būs tāds dadžu krūms, sitīs gultu piedrabā BW. 21743.
krustu sist, ein Kreuz (davor)schlagen: tas pār ieejas durvīm ar pzckas kātu sita krustu BW. III, 1, 49.
kirši sit ataugas Grünh.,
die Kirschhäume bekommen neue Schösslinge. - ja ausīs spindzeles sit (wenn die Ohren klingen), tad kāds nuomiris pieminuot Etn. II, 111;
2) mit der Kammlade anschlagen: ripaiņi, spangaiņi mūs[u] māsas dvieļi; situse, auduse mūs[u] māsiņa BW. 25470.
gana situ, gana audu 7437 var.;
iekšā sitamais; der Webereinschlag N.-Sessau n. U.;
3) strafen, schlagen (biblisch): kungs tevi sitīs ar de̦lamuo V Mos. 28, 22;
4) mit der Karte stechen U.;
trumpes (Mag. XIII, 2, 56),
trumpas (RKr. XI, 83),
kārtis (Vēr. II, 699),
uz dūzi (De̦glavs)
sist, Karten spielen. sit visus uz kārtīm ārā kâ lupatas (gewinnt immer beim Kartenspiel) un tik saņe̦m naudu Pas. IV, 145;
5) schlagen (von der Nachtigall): lagzdīgala sit purviņa maliņā BW. 4046;
6) sist zinu, eilig Kunde geben: ziņu situši dē̦lam Lös: - Refl.
-tiês,1) schlagen (intr., eig. u. fig.);
eine Schwenkung machen Brasche; einander schlagen; sich schlagen (eig. u. fig.):
sirds strauji sitas Rainis,
das Herz klopft stark. ve̦lns sitas pa ābelnīcu, bet zemē tikt nevar Pas. IV, 47.
ūdens vārīdamies sitās baltuos burzgulīšuos Stari I, 177.
gaiss ar zieda smaršu sitas nāsīs MWM. X, 266,
duomas, atmiņas sitas prutā, (kommen in den Sinn). sarkans sitas pe̦lē̦kā Treum. Gaujm. 7,
die rote Farbe schlägt ins Graue, geht ins Graue über;2) Richtung nehmen, (seine Schrilte) lenken; šich nähern: diezin, uz kuru pusi nu sitīsies, kur dēsies Janš. Precību viesulis 34; Kav.
pirms likās, ka viņš duosies pa lielceļu vien tālāk, bet tad sitās nuo ceļa zemē Janš. Bandavā I, 182.
Kārlis vairs ne˙maz nesitas uz mūsu pusi Dond.
gars pie mums laid sitas Fürecker.
viņš sitās pie citiem klāt, er schlug sich zu den übrigen U.
pēdējā laikā viņš sācis sevišķi man sisties klāt Janš. Bandavā I, 289.
šis vārds tuvāki sitas, dieses Wort drückt es besser aus U.;
3) fig.,
sich schlagen, sich herumschlagen, sich abplagen, sich durchschlagen: sitas kâ pliks pa nātrām od.
kâ suns pa sē̦nalām Etn. II, 62,
er müht sich ab, schlägt sich mit Müh und Not durch, es geht ihm schlecht. ar darbu sisties Ar.
viņš sitās kâ zivs pa le̦du Turg. Muižn. per. 19.
vajādzēja sisties gan šâ, gan tâ MWM. VI, 12.
kur daudz maz lē̦tāki var sisties cauri A. XX, 648;
4) passieren: zirgiem sitas klizmas Lubn.;
5) viņš sitas pec tē̦va, er artet (schlägt) nach dem Vater U.;
6) scheinen: kâ re̦dzē̦ts viņš man sitas, es ist mir, als hätte ich ihn gesehn U. - Subst.
sišana, das Schlagen; sišanâs, das Schlagen (intr.),
Sichschlagen; das Sichdurchschlagen; situms, das einmalige, vollendete Schlagen; sitẽjs, wer schlägt; sitẽjiês, wer sich (einander) Schlägt. Anknüpfung an sīts I, gr. χεντεῖν usw. wäre denkbar, wenn prs. situ eine Neubildung für *sietu > *kentō wäre.Avots: ME III,
849,
850