vest,
1): v. labību šķūnī. dienā v. Lng. (unter
diena) od.
gaisman v. (unter
gaiss) ans Licht bringen. veikli un labi v. savu valuodu (sprechen) Vindedze 145.
tu ved rāmu un gudru valuodu 135.
braukt uostā ieņemt ve̦damuo Janš. Dzimtene III, 207.
brūtes ve̦damie (zirgi) BW. 15956;
2): tad vīrs nevess (= neprecēs) Lttic. 596 (aus Warkl.); ‡
3) gebären (vom Vieh) Kaltenbr.:
kazas katru gada vede pa pāram kazlē̦nu; ‡
4) verfügen über etwas (?):
puiši ... neve̦d gudru paduomiņu Tdz. 56388. Refl.
-tiês,1): auch Kaltenbr., Sonnaxt;
kur tu gribi v. (fahren?) ar tuo zirgu, ka sakas neesi nuomaucis? Saikava;
3): man šuodien pa˙visam neve̦das (= neveicas) Dunika.
lai guovis vairāk ve̦das (= paduodas) Liepna;
5): auch Auleja
(von Tieren), Sonnaxt
(von Kühen), Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 9 und 161);
nelaimība ve̦das paciešanu Manz. Post. I, 33; ‡
6) vorkommen (nach r.
водиться): vairāk timā mežā neve̦das taidi lieli viesi Pas. X, 522 (aus Zvirgzdine). Subst.
vešana: gŗūta sieva vešanās, gŗūta pati ve̦damā Tdz. 44115. Subst.
ve̦dums: veda mani pieci, seši, - nepaliku tuo ve̦dumu BW. 18264.
kuo līdz mans vē̦dumiņš (dass ich geführt habe)? 21963. Subst.
vedējs,1): juoku v. (Spassmacher) Rūžu Kr. 163;
2): dižais v. Janš. Dzimtene I, 18, BW. 35610 (35610, 1:
dižā vedēja), smukāka vedēja kâ ve̦damā 21576.
aiz vārtiem vedējiņi 7907.
kad es būtu vedējiņa 891 var.
Avots: EH II,
773