Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'laimība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'laimība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

laimība

laĩmĩba: nav laimības (Glück) mums dzīvuot BW. 26909, 7 var. cik ziediņu nuokrītīs, tik laimības (Var : mīlības) pazudīs 15738.

Avots: EH I, 713


laimība

laĩmĩba, die Glückseligkeit: debesīs būs mūžīga laimība. acis tam laistās laimībā.

Avots: ME II, 409


lieglaimība

lieglaĩmĩba ,* lieglaĩme *, die Wonne, Wollust, Glückseligkeit: lieglaimībā lūpas vēl tagad man trīc JR. IV, 118. sapņuoju jaukākuos lieglaimes sapņus Plūd.

Avots: ME II, 493



nelaimība

nelaĩmĩba, sas Unglück: redzēj[a] mani ieejuot nelaimības istabā BW. 18618, 3. nelaimības dienā tie saka Jer. 2, 27. [nelaimības man neapbēdina Glück Chron. 4, 10.]

Avots: ME II, 720

Šķirkļa skaidrojumā (4)

izlaidīgs

izlaîdîgs, ausgelassen, ungezogen, exzentrisch, prassend: izlaidīgi ar acīm raudzīties A. XII, 893. pārvērst sajūsminājumu izlaidīgā laimības gavilēšanā A. XII, 263. saimnieku izlaidīga dzīve Tēv.

Avots: ME I, 761


mīlība

mĩlĩba, die Liebe U., die Glückseligkeit: tu, Jēzus, mīlības avuots esi Plūd. Llv. II, 73. cik ziediņu nuokritīs, tik mīlības (Var.: laimības) pazudīs BW. 14738. - mīlību nevarēt, sich nicht genug (an etwas o. jemand) freuen, ergötzen können: priedes, egles tautiņās, raudas nāca veŗuoties; bāliņam bē̦rzu birzis, mīlībiņu (Var.: mīlabiņu, mīļumiņa) nevarēju! BW. 25933.

Avots: ME II, 645


pārlaime

pãrlaĩme,* pãrlaĩmĩba*, überglücklicher Zustand, die höchste Wonne: kāda pārlaimība! Rainis.

Avots: ME III, 163


vest

vest,

1): v. labību šķūnī. dienā v. Lng. (unter diena) od. gaisman v. (unter gaiss) ans Licht bringen.
veikli un labi v. savu valuodu (sprechen) Vindedze 145. tu ved rāmu un gudru valuodu 135. braukt uostā ieņemt ve̦damuo Janš. Dzimtene III, 207. brūtes ve̦damie (zirgi) BW. 15956;

2): tad vīrs nevess (= neprecēs) Lttic. 596 (aus Warkl.); ‡

3) gebären (vom Vieh)
Kaltenbr.: kazas katru gada vede pa pāram kazlē̦nu;

4) verfügen über etwas
(?): puiši ... neve̦d gudru paduomiņu Tdz. 56388. Refl. -tiês,

1): auch Kaltenbr., Sonnaxt; kur tu gribi v. (fahren?)
ar tuo zirgu, ka sakas neesi nuomaucis? Saikava;

3): man šuodien pa˙visam neve̦das (= neveicas) Dunika. lai guovis vairāk ve̦das (= paduodas) Liepna;

5): auch Auleja (von Tieren),
Sonnaxt (von Kühen), Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 9 und 161); nelaimība ve̦das paciešanu Manz. Post. I, 33; ‡

6) vorkommen
(nach r. водиться): vairāk timā mežā neve̦das taidi lieli viesi Pas. X, 522 (aus Zvirgzdine). Subst. vešana: gŗūta sieva vešanās, gŗūta pati ve̦damā Tdz. 44115. Subst. ve̦dums: veda mani pieci, seši, - nepaliku tuo ve̦dumu BW. 18264. kuo līdz mans vē̦dumiņš (dass ich geführt habe)? 21963. Subst. vedējs,

1): juoku v. (Spassmacher)
Rūžu Kr. 163;

2): dižais v. Janš. Dzimtene I, 18, BW. 35610 (35610, 1: dižā vedēja), smukāka vedēja kâ ve̦damā 21576. aiz vārtiem vedējiņi 7907. kad es būtu vedējiņa 891 var.

Avots: EH II, 773