Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'laita' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'laita' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

dābolaita

‡ dābuolaita A. Upītis Vecas ēnas 74, = ‡ dâbuolaine.

Avots: EH I, 311

laita

laita: zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 188.

Avots: EH I, 714

laita

laita [nach Wid. gen. comm.] Kremon n. U., eine Faule. [Vgl. allenfalls Scheftelowitz IF. XXXIII, 158.]

Avots: ME II, 414

Šķirkļa skaidrojumā (2)

làitît [auch PS.], - u, - ĩju, tr., streichen, abstreichen, namentlich in der Badstube, massierien Elv., Aps., Spŗ Druw., Smilt., Lub., Oknist: ne māte pē̦rusi, ne laitījusi BW. 20342. šīs nu gan laitīja, kâ laitīja, bet kâ labāki nepalika, tâ nepalika LP. VII, 328. slimnieku nuo galvas līdz kājām laitīdams Vēr. II, 330. [kaulus laita ar sluotas kātu Manz. Post. II, 262]. vē̦de̦ru laitīt,

a) den Bauch streichen, massieren;

b) fig., den Bauch pflegen, faulenzen
Etn. IV, 164. Refl. - tiês,

1) sich streichen, massieren:
aizgāja pirtī laitīties BW. 20896;

2) trödeln
Mar. n. RKr. XV, 123. Subst. laitĩjums, die Massage: villainās (zeķes) atde̦vušas par vē̦de̦ra laitījumu (Var.: laicījumu, laistījumu) BW. 20536. laitîtãjs, jem., der streicht, massiert BW. 20338; 18309; auch: der Faulenzer; laitîšana, das Massieren. Zu li. lytė´ti "anrühren", [liesti "anteasten"; vgl. dazu auch v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 229 und Wood KZ. XLV, 65].

Avots: ME II, 414

tribināt

tribinât, (jemand) beunruhigen, (fig.) rütteln, (mit jemand) prozessieren Gr.-Buschh.: tribini savu brāli, lai šis nenuolaitas kâ vecenis! Gr.-Buschh. tâ tribināja, ka lai dievs neduod ebenda.

Avots: ME IV, 233