klampāns‡ klam̂pãns 2 NB., ein grosses, schwerfälliges Lebewesen: ar citādiem vīriem, nekâ jūs tie klampāni ("?") e̦sat Kaudz. Izjurieši 175.Avots: EH I, 609
lampānslam̃pãns,1): ein ungeschiekter Mensch (mit àm 2 ) Gr.-Buschh., Oknist; ein grosses, ungeschicktes Lebewesen (mit àm 2 ) Sonnaxt.Avots: EH I, 718
lampānslam̃pãns [auch Jürg., Arrasch, Drosth., N. - Peb., Trik., lampans Erlaa],1) ein plumpes, ungeschicktes, zerlumptes, einfältiges, schlaffes Lebewesen: šie tādi lampāni nākuot mežā vēl uz briežiem JU. [lampans "slābans" Etn. IV, 129; iet kâ lampāns;2) = lampainis Etn. IV, 129;[3) in Erlaa lampans, in Nötk. lampāns (Subst˙!), einer, der ungeschickt geht. - In der Bed. 1 u. 3 zu lampa III.]Avots: ME II, 418