slampât Karls.,
-ãju, intr.,
1) unbeholfen, schwerfällig gehn Memelshof, Dunika
(slam̃pāt), Grünw., Ekau, Mesoten, Salgaln, Garrosen; im Kot waten C. (mit
am̃), U., Grünw., Lis., Ekau, Mesoten, Salgaln, Garrosen, durch Dick und Dünn gehen Erlaa:
jāslampā cauru dienu luopus kuopjuot Grünw. u. a.
viņa nuovārdzināta slampājuse pa dubļainām ielām Upītis Sieviete 295.
viņa nuospļāvās un slampāja tālāk Laiviņš.
pa trotuāriem jau kaut kâ var slampāt Saul. III, 229.
kur biji, Jānīti, kur slampāji? BW. 20885;
2) liederlich einhergehn U.;
3) schwelgen, schlemmen U. Refl.
-tiês, waten:
slam̃pāties pa dubļiem Grenzhof.
Avots: ME III,
915