Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'larkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'larkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

blarkšēt

blarkšêt Segew.,

1) schallen (beim Fallen oder Zusammenschlagen von Brettern oder vom Geschirr);

2) kauderwelschen.

Avots: EH I, 226


izzlarkšēt

izzlar̃kšêt Seyershot "vāruoties izburbuļuot" (?): zâles izvārās vien pa ausīm un izzlarkš.

Avots: EH I, 498


larkšēt

lar̂kšêt: sinnlos schwatzen (mit ar̃ ) Seyershof.

Avots: EH I, 721


larkšēt

lar̂kšêt Smilt., [lar̃kšêt Salis], lar̃kšķêt C., - u, - ẽju, intr., unaufhörlich scheatzen, bellen, plärren, quarren, knarren: Jānis atkliedzas, spēlēm ellišķīgi larkšķuot Seib. pasta pulksteņi tik dikti larkšķēja Lautb. larkš vienā larkšēšanā, kâ ve̦ca ratu rumba Burtn. Vgl. ļerkstêt. [Nach Persson Beitr. 952 zu mhd. lerken "stottern", arm. lor "Wachtel" u. a.; eher aber (wegen des o in lorkšis, lorkšêt) vielleicht - soweit es nicht ein selbständig geblidetes Schallwort ist - aus estn. loristama "plappern, unnütz bellen", lorak "Schwätzer", laristama "kläffen, schwatzen", laraski "Schwätzer".]

Avots: ME II, 423


nolarkšēt

nùolar̂kš(ķ)êt, nùol,ar̂kšêt, intr., einen klirrenden, knarrenden, plärrenden, polternden Schall von sich geben: aiz durvīm nuoļarkšēja ķēde Duomas II, 101. pātagas kāts vien nuolarkš gar durvju stenderi Latv.

Avots: ME II, 808


nozlarkšēt

nùozlarkšêt, perfektives Schallverbum: dzirdējis it kâ sidraba naudu nuozlarkšam Pas. XV, 11.

Avots: EH II, 109


plarkšēt

plar̃kšêt Karls., plar̂kšķêt C., Smilt., Lub., Bers., -u, -ẽju,

1) schnarren:
dūmakā plarkšķ kruogus mūzika Duomas I, 592; (plarkšķēt) auch vom Tone geborstener Glocken gebraucht Mag. IV, 2, 135;

2) reissen, bersten(von etwas Weichem)
Freiziņ: plīsa pīzda plarkšķē̦dama BW. 35705 var.;

3) schnattern (von Enten)
Wid.; ( dummes Zeug Freiziņ) schwatzen U., (plaršķêt) Stomersee.

Avots: ME III, 319, 320


slarkšēt

slar̃kšêt, ‡

4) ein Schallverbum fürs Geräusch, das beim Schnupfen während des Atmens durch die Nase entsteht
Seyershof: de̦guns slarkš.

Avots: EH II, 520


slarkšēt

slar̃kšêt Karls., slarkšêt U., -u, -ẽju, slarpšêt U., -u, -ẽju,

1) schlurren, die Füsse am Boden schleppen
U.;

2) vom Geräusch, das die kochende Grütze macht
U.;

3) viel und rasch sprechen
Lems. n. U. Vgl. larkšêt, sowie Persson Beitr. 379 und 952.

Avots: ME III, 917


zlarkšēt

zlarkšêt, ein Schallverbum: ielīkiem zuobe̦niem zlarkšuot Mūzikas apskats 1934, S. 109. spainis zlar̃kš, kad tuo nuome̦t Breslau, Ermes, Lemb. kuo tu zlar̃kši ("muldi")? Kaugershof.

Avots: EH II, 811