Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laucis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laucis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
klaucis
laucis
làucis,
1): ein Pferd mit einer Blässe
Borchow, Warkl. (mit àu 2 ), AP., Ramkau, Salisb., Seyershof (mit aû 2 ).
Avots: EH I, 722
1): ein Pferd mit einer Blässe
Borchow, Warkl. (mit àu 2 ), AP., Ramkau, Salisb., Seyershof (mit aû 2 ).
Avots: EH I, 722
laucis
làucis (li. laũkis),
1) ein Pferd, auch ein Ochs mit einer Blässe an der Stirn;
2) schwarzes Blässhuhn, Wasserhuhn (fulica atra L.)
Natur. XXXII, 172. Zu làuks.
Avots: ME II, 426
1) ein Pferd, auch ein Ochs mit einer Blässe an der Stirn;
2) schwarzes Blässhuhn, Wasserhuhn (fulica atra L.)
Natur. XXXII, 172. Zu làuks.
Avots: ME II, 426
pusatplaucis
pusatplaûcis, halbersprossen, halbaufgeblüht: pusatplaukušas lapas JR. IV, 132. pusatplaucis zieds.
Avots: ME III, 422
Avots: ME III, 422
pusplaucis
pusplaûcìs, Part. praet. act., halb ausgeschlagen, ersprossen, aufgeblüht: pusplaucis vītuols Stari I, 97.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
skursteņslaucis
skursteņslaũcis Salisb., skursteņslauķis Wid., Brasche, auch skursteņa slaucis od. slauķis, skursteņskrāpis Mag. XIII, 2, Wid., skurstenskrāpis U. (unter skrāpēt), skursteņskrãplis Hofzumberge, auch skursteņa (U.) od. skursteņu (Wid.) skrāpis, der Schornsteinfeger: mute me̦lna kâ skursteņa slaucim Pas. IV, 147 (aus Serbigal). Für skursteņskrāpis scheint estn. korstenkrāp schon ein mnd. *schorstênschrap(e) vorauszusetzen.
Avots: ME III, 906
Avots: ME III, 906
slaucis
slaucis
slaucis
Šķirkļa skaidrojumā (11)
aizkost
àizkuôst,
1) tr., anbeissen:
ābuolu;
2) intr., ein wenig den Hunger stillen, einen Imbiss machen:
drusciņ jau aizkuodām;
3) aiz lielas laimes Laucis tīri vai valuodu aizkuoda " verlor das Sprechvermögen "
Jauns. M. dr. 104.
Avots: ME I, 35
1) tr., anbeissen:
ābuolu;
2) intr., ein wenig den Hunger stillen, einen Imbiss machen:
drusciņ jau aizkuodām;
3) aiz lielas laimes Laucis tīri vai valuodu aizkuoda " verlor das Sprechvermögen "
Jauns. M. dr. 104.
Avots: ME I, 35
aizplaukt
àizplaûkt, intr., ein wenig zu spriessen, auszuschlagen anfangen: aizplaucis pumpurs.
Avots: ME I, 44
Avots: ME I, 44
atplaukt
atplaûkt, intr., wieder ausschlagen, spriessen: kailam zaram atplaukst zieds A. XX, 329. Übertr.: dvēseles ilgas atplauka R. Sk. II, 118. viņš bija drusku atplaucis, er war wieder zu Kräften gekommen MWM. II, 484. valsts atkal atplauka Launitz Stāsti 26.
Avots: ME I, 182
Avots: ME I, 182
izrozīties
I izruôzîtiês,
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
lauķis
mutslauce
mutslauce, mutslaucis: acc. s. mutslauci Pas. VIII, 322; X, 483; loc. s. mutslaucī Pas. XII, 385 (aus Ronneb.).
Avots: EH I, 837
Avots: EH I, 837
mutslauce
mutslauce U., mutslaũcis Smilt., mutslauķis, mutslaũks Smilt., mutslaukulis, das Schnupftuch: tautas dziesmās daudzinātais nē̦zduogs nav vis mutslaucis PS. vajaguot dievmaizi nuo mutes izņemt, mutslaukulī mājā pārnest LP. VII, 237. [mutslauce n. U. auch - ein Tuch, das um den Hals oder in der Hand getragen wird.]
Avots: ME II, 675, 676
Avots: ME II, 675, 676
pārrietēt
pãrrietêt, ‡
2) übermässig
riẽtêt 4: lai guovis nepārrietē̦tu, tad šuorīt slaucis tās ce̦purē Janš. Mežv. ļ. I, 39.
Avots: EH XIII, 209
2) übermässig
riẽtêt 4: lai guovis nepārrietē̦tu, tad šuorīt slaucis tās ce̦purē Janš. Mežv. ļ. I, 39.
Avots: EH XIII, 209
pieplaukt
pìeplaûkt, sich mit Spriessendem oder Ausschlagendem anfüllen: viss dārzs pieplaucis ziediem Bauske.
Avots: ME III, 280
Avots: ME III, 280
slaucene
slaũcene Siuxt, Gr.-Essern, Wandsen, Ruj., Selg., Adiamünde ("Melkeimer"), Karls., Wohlfahrt, Ahswikken, Gramsden, Wain., PS., Wolm., Bahten, slàucene 2 Fehteln ("Melkeimer"), Saikava, (mit aũ) Salis, Jürg. ("Milcheimer, in den man die noch ungeseihte Milch zusammengiesst"), slaucene U., Bielenstein Holzb. 324 f., Memelsh., LievenBersen, Papendorf, slaucenis U., (mit àu) C., slauca Tē̦va draugi 243, slauce U., Bielenstein 1. c. 325, slaucīte U., Bielenstein 1. c. 325, slaucis U., slaũcis ("Melkeimer") Wolmarshof, slaucītis AltOttenhof, slaucenieks Blaum., der Melkeimer, Milcheimer (s. Abbild. bei Bielenstein 1. c. 325), ein Kübel V.: piena vienmuļīga čurkstēšana slaucenē RA. spuodri nuobe̦rzta slauca Tē̦va draugi 243. agrāk lietuoja piena atnešanai nuo kūts īpašu spanni - slauceni Etn. II, 137.
Avots: ME III, 918
Avots: ME III, 918
uzplaukt
uzplaûkt, aufblühen, erblühen (eig. und fig.): tik bē̦rzam jaukumiņa, pavasari uzplaukstuot BW. 15071, neuzplaucis pumpurs JR. III, 11. pilsē̦tā uzplauka amatniecība Japana 86. lirika uzplauka Vēr. I, 1187.
Avots: ME IV, 366
Avots: ME IV, 366