Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'leža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'leža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

kleža

kleža, kležkãja, comm., kležkãjis [Dond.], f. - je, der (die) Schiefbeinige, Beinwindende: kležkāja nuomin zābaku un kurpju papēžus šķībi Sassm.

Avots: ME II, 224

leža

leža, die Schlafmütze, Faulenzerin: leža, leža tautu meit, cilāt vien cilājama BW. 18729. Vgl. ležņa.

Avots: ME II, 455

Šķirkļa skaidrojumā (5)

dzelezis

‡ dzelezis Warkl., dzelezs (acc. dzelezi) Livāni, gen. s. dzeleža Skaista n. FBR. XV, 53, = dzèlzs.

Avots: EH I, 353

kležs

kležs, [kležains Dond.], schief, krumm: kležu (Var.: klibu) kāju vagariņš BW. 31477 [aus Erwahlen. - Vgl. klešs].

Avots: ME II, 224

lagača

[lagača Janš. Dzimtene IV, 168], lagaža [Preekuln], lāgaži, das Lager, Bett: Kristiņš taisa lagažiņu nuo ve̦cām dēlītēm BW. 24858. vilki gaud lagažuos (Var.: [aus Oppekaln]: lāgāžuos [?]) 30029, 1, 3. [istabas kaktā uz lagačām tumsā gulē̦dams Janš. Dzimtene V / VI, 128. - Zu slav. ležati "liegen", serb. lôg "Liegen", russ. лóгово "Lager eines wilden Tieres", gr. λέχος "Bett", λόχος "Hinterhalt; Kindbett", la. lectus "Bett", ir. lige "Bett", got. ligan "liegen" u. a., vgl. Būga РФВ. LXXI, 60 und Berneker Wrtb. I, 704 f.]

Avots: ME II, 399

lēzns

lê̦zns C., PS., [Trik., Drosth., Arrash, Jürg., N. - Peb.], le̦zns [Janš. Dzimtene V, 181, Līn., lê̦zns Kerstenbehm, U.], flach, eben, nicht steil: lē̦zni šķīvji, krasti. man netika purva brist lē̦znajām kurpītēm BW. 15307, 4. [Wolm (ursprünglich: liegend; als Gegensatz zu stāvs "steil") nebst li. lė˜kštas "flach" und an. lágr (wenn das g hier palatal gewesen ist) "niedrig" zu einer Wurzelform lēg̑h - "liegen" (vgl. dazu le. lêkša, laža I und lež (ņ) a, s. Bechtel Lexil. 212 f., Fick Wrtb. III 4, 358, Bezzenberger BB. XXIII, 301 und bei Stokes Wrtb. 93, Prellwitz Wrtb. 2 262. Zur Bed. noch slav. ležati "liegen": osorb. ležity "flach", serb. prilijègati "sich niederducken".]

Avots: ME II, 465