Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lenkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lenkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)
aplenkt
aplenkt
aplènkt [li. apleñkti], tr., einkreisen, umzingeln, umgeben, belagern: vīru aple̦nkuši vilki LP. III, 106. viņš aplencis lielu briežu māti LP. VI, 727. viļņiem aple̦nkta sala O. I, 11. lai nuo manis neizbēga sen aple̦nkta vāverīt RKr. XVI, 89. aple̦nkums, die Belagerung.
Kļūdu labojums:
neizbēga = neaizbēga
Avots: ME I, 100
Kļūdu labojums:
neizbēga = neaizbēga
Avots: ME I, 100
atlenkt
atlenkt
atlenkt, intr., auf einem Umweg (langsam) herkommen: [zaķis atlenca Weinsch.]; kalps te uz šuo pusi atlenca Alm.
Avots: ME I, 172
Avots: ME I, 172
blenkt
blen̂kt 2 [Dond.] -e̦ncu, encu,
1) gaffen:
kuo nu, Jānīt, tâ blenc? Kleinh.;
2) mit Mühe wahrnehmen, erblicken
Dond. [Vgl. blankstīt 1.]
Avots: ME I, 313
1) gaffen:
kuo nu, Jānīt, tâ blenc? Kleinh.;
2) mit Mühe wahrnehmen, erblicken
Dond. [Vgl. blankstīt 1.]
Avots: ME I, 313
ielenkt
ìelenkt, ‡
2) beachten, sich merken:
viņš dikti ielen̂ca 2 tās dienas, kad es biju mājā Kand.
Avots: EH I, 527
2) beachten, sich merken:
viņš dikti ielen̂ca 2 tās dienas, kad es biju mājā Kand.
Avots: EH I, 527
ielenkt
ìelenkt, tr., einkreisen, einschliessen: gar visām pusēm kalnu ielenca gŗava Sudr. E. nevarēja stirnu ne panākt, ne ielenkt LP. VI, 744. dumpinieki kaŗa spē̦ku iele̦nkti.
Avots: ME II, 38
Avots: ME II, 38
izlenkt
‡ izlenkt,
1) (den richtigen Moment oder Ort) ausmitteln, aussuchen, ermitteln, auserwählen, ausersehen:
izlenc kādu jauku dienu! Janš. Līgava I, 174 (ähnlich Dzimtene I 2 , 87; V, 273, Bandavā II, 173, Mežv. ļ. I, 113). prata i. labu ceļavietu Mežv. ļ. I, 184. bitīte ... steigsies klajā palūkuot, i., kur pa dienu labāki laisties zieduos Dzimtene V, 224;
2) abzielen, berechnen
(?): ar labi izle̦nktu, manīgu un stipru sitienu Janš. Bandavā II, 198. Refl. -tlês, eine Zeitlang um jem. werben: vienu laiku izlencās pēc Ķirmgraužu princes Janš. Dzimtene. IV, 212.
Avots: EH I, 462
1) (den richtigen Moment oder Ort) ausmitteln, aussuchen, ermitteln, auserwählen, ausersehen:
izlenc kādu jauku dienu! Janš. Līgava I, 174 (ähnlich Dzimtene I 2 , 87; V, 273, Bandavā II, 173, Mežv. ļ. I, 113). prata i. labu ceļavietu Mežv. ļ. I, 184. bitīte ... steigsies klajā palūkuot, i., kur pa dienu labāki laisties zieduos Dzimtene V, 224;
2) abzielen, berechnen
(?): ar labi izle̦nktu, manīgu un stipru sitienu Janš. Bandavā II, 198. Refl. -tlês, eine Zeitlang um jem. werben: vienu laiku izlencās pēc Ķirmgraužu princes Janš. Dzimtene. IV, 212.
Avots: EH I, 462
lenkt
lènkt,
1): suņi sāk zaķi len̂kt 2 (einkreisen)
Bauske, Dunika, Salis; Talsen, Zögenhof, (mit èn 2 ) Bērzgale, Lubn. viņš len̂ca 2 (spürte nach), kur tā iet Frauenb.; heimlich beobachten (mit en̂ 2 ) Hasenp.: aizraujuos ... aiz eg lītēm un le̦ncu, kurp šis tâ me̦tas Janš. Bandavā I, 64. liels saviem radeniekiem tâ mani l. Līgava I, 94. - Zur Bed. vgl. auch nuolènkt und atlenkt ‡ 2.
Avots: EH I, 734
1): suņi sāk zaķi len̂kt 2 (einkreisen)
Bauske, Dunika, Salis; Talsen, Zögenhof, (mit èn 2 ) Bērzgale, Lubn. viņš len̂ca 2 (spürte nach), kur tā iet Frauenb.; heimlich beobachten (mit en̂ 2 ) Hasenp.: aizraujuos ... aiz eg lītēm un le̦ncu, kurp šis tâ me̦tas Janš. Bandavā I, 64. liels saviem radeniekiem tâ mani l. Līgava I, 94. - Zur Bed. vgl. auch nuolènkt und atlenkt ‡ 2.
Avots: EH I, 734
lenkt
lènkt (li. leñkti "biegen"), - cu,
1) tr., erreichen
[vgl. li. užlenkti "догнать"], erlangen, erbeuten wollen, un jem. werben, nachspüren, verfolgen, einkreisen: Kristiņš nuomina (taku), Anniņu le̦nkdams Schrunden BW. 607. Lībīte nuomina (te̦ku), pādīti le̦nkdama Kand. 1608. kuŗš puisītis meitas lenca, tas darbiņu nemācēja Alschw. 11985; 12785. vilku māte jē̦rus lenca Angermünde. [viņš... tik Aneti le̦nc Janš. Dzimtene 2 I, 180.] nu gājis citu kuo lenkt Siuxt, LP. VII, 485. Mit pēc konstruiert: viens jau pēc viņas le̦nc, einer wirbt schon um sie Degl.;
2) lenken:
jāle̦nc valuoda uz citu pusi A. XI, 153. lenca tad savus suoļus uz dažādām pārduotavām Purap. [es sapruotu, uz kuo viņš le̦nc - tas viss Anetes dēļ Janš. Dzimtene 2 I, 268];
3) intr., sich begeben:
tai katra nieka dēl bij jāle̦nc uz vāgūzi Alm.;
[4) gebühren, gehören:
tavs ir... guods, tev le̦nc... valstība, "so beten die Kuren, denn lenkt heisst bei ihnen soviel, wie piederēt, gebühren" Für. I;
5) weichen, Raum geben
(vgl. li. nuleñkti "nachgeben"): viņš man nele̦nc, er respektiert mich nicht Lng. Hierher wohl auch: kad kāda sieva uz grūtām kājām, tad tai daudz lenkšanas un skuonēšanas (aus einem Buch vom J. 1852). - Als in Kuronismus zu le. lìekt (s. dies), vgl. v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 222. Zur Bed. 4 vgl. apr. perlānki "gebührt", li. perleñkis "der jem. zukommende Teil" (s. Berneker Wrtb. I, 738); leñkt 4 (und
3) dürfte eigentlich das intransitiv gebrauchte lenkt 2 sein, was wohl auch von lenkt 5 gilt. Vgl. auch lincēt]
Avots: ME II, 451
1) tr., erreichen
[vgl. li. užlenkti "догнать"], erlangen, erbeuten wollen, un jem. werben, nachspüren, verfolgen, einkreisen: Kristiņš nuomina (taku), Anniņu le̦nkdams Schrunden BW. 607. Lībīte nuomina (te̦ku), pādīti le̦nkdama Kand. 1608. kuŗš puisītis meitas lenca, tas darbiņu nemācēja Alschw. 11985; 12785. vilku māte jē̦rus lenca Angermünde. [viņš... tik Aneti le̦nc Janš. Dzimtene 2 I, 180.] nu gājis citu kuo lenkt Siuxt, LP. VII, 485. Mit pēc konstruiert: viens jau pēc viņas le̦nc, einer wirbt schon um sie Degl.;
2) lenken:
jāle̦nc valuoda uz citu pusi A. XI, 153. lenca tad savus suoļus uz dažādām pārduotavām Purap. [es sapruotu, uz kuo viņš le̦nc - tas viss Anetes dēļ Janš. Dzimtene 2 I, 268];
3) intr., sich begeben:
tai katra nieka dēl bij jāle̦nc uz vāgūzi Alm.;
[4) gebühren, gehören:
tavs ir... guods, tev le̦nc... valstība, "so beten die Kuren, denn lenkt heisst bei ihnen soviel, wie piederēt, gebühren" Für. I;
5) weichen, Raum geben
(vgl. li. nuleñkti "nachgeben"): viņš man nele̦nc, er respektiert mich nicht Lng. Hierher wohl auch: kad kāda sieva uz grūtām kājām, tad tai daudz lenkšanas un skuonēšanas (aus einem Buch vom J. 1852). - Als in Kuronismus zu le. lìekt (s. dies), vgl. v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 222. Zur Bed. 4 vgl. apr. perlānki "gebührt", li. perleñkis "der jem. zukommende Teil" (s. Berneker Wrtb. I, 738); leñkt 4 (und
3) dürfte eigentlich das intransitiv gebrauchte lenkt 2 sein, was wohl auch von lenkt 5 gilt. Vgl. auch lincēt]
Avots: ME II, 451
lenkteris
lenktuve
le̦nktuve, der Kranz, um den die Radfelgen und Krummhölzer gekrümmt werden Schwitten. [Als ein Kuronismus zu lìekt.]
Avots: ME II, 451
Avots: ME II, 451
noblenkt
nùoblenkt, auch nùobleñkst [aus * nuoblenkstît?] RKr. XVII, 40, [nùobļenkt Dond.], wahrnehmen, absehen: debesi maz, maz var nuoblenkt Dond. LP. VII, 944. pie apvārsmes tad tie nuoblenka uguņa blāzmas Dünsb. [tā ļumā var nuoblen̂kt 2 (mit Mühe wahrnehmen), ka cilvē̦ks nāk pa ceļu. caur miglu tikkuo nuobļe̦nkstamas mājas Dond. aklais nuoblenkst (merkt), ka tur kas ir Talsen.]
Avots: ME II, 763
Avots: ME II, 763
nolenkt
nùolènkt, ‡
2) Perfektivform zu lênkt 1: palīdzi tik n. kur kādu labu līgavu manam Rudītim! Janš. Līgava II, 272. pastāstīt, ka Silenieks grib precēties, ka citas tuo grib n. Precību viesulis 19.
Avots: EH II, 62
2) Perfektivform zu lênkt 1: palīdzi tik n. kur kādu labu līgavu manam Rudītim! Janš. Līgava II, 272. pastāstīt, ka Silenieks grib precēties, ka citas tuo grib n. Precību viesulis 19.
Avots: EH II, 62
nolenkt
pablenkt
‡ pablenkt, (undeutlich?) wahrnehmen: jaukumu ar drusciņ pable̦nkuši, kas pār ... mūŗiem spīdēja Dünsb. Krista gājiens II, 115.
Avots: EH II, 121
Avots: EH II, 121
plenkt
sablenkt
salenkt
salenkt, tr., "erhaschen": tas vilks tik ilgam te lenks, kamē̦r viņš tuo salenks, er wird da so lange lauren, bis er es erhaschen wird Für. I (unter lenkt).
Avots: ME II, 670
Avots: ME II, 670
uzlenkt
uzlenkt,
1) beaufsichtigen, aufpassen, aufmerken
(mit en̂ 2 ) Ahs:: uzlenc luopus, lai tie neiet labībā! Ahs. n. RKr. XVII, 61. staigāju... pa... priekšistabu... durvis uzle̦nkdams MWM. IX, 166;
2) nachspürend, verfolgend auffinden
Dunika, Frauenb., Stenden, Wandsen, (mit eñ ) Schrunden, (mit èn 2 ) Kalzenau; "kennen lernen" (mit en̂ 2 ) Base: suns uzlēncis zaķi. mežsargs staigādams uzlenca (konstatierte nach den Spuren) lapsu MSil., Memelshöf, Stenden. puisis tais mājās uzlencis kādu meitu Base. vai tu nevari viņu uzlenkt (kannst du sie nicht näher kennen lernen)? ebenda;
3) hinauftreiben
(?): saules stars tuo (= laivu) malda, uzle̦nc krastā Altr. asins zieds 66.
Avots: ME IV, 351, 352
1) beaufsichtigen, aufpassen, aufmerken
(mit en̂ 2 ) Ahs:: uzlenc luopus, lai tie neiet labībā! Ahs. n. RKr. XVII, 61. staigāju... pa... priekšistabu... durvis uzle̦nkdams MWM. IX, 166;
2) nachspürend, verfolgend auffinden
Dunika, Frauenb., Stenden, Wandsen, (mit eñ ) Schrunden, (mit èn 2 ) Kalzenau; "kennen lernen" (mit en̂ 2 ) Base: suns uzlēncis zaķi. mežsargs staigādams uzlenca (konstatierte nach den Spuren) lapsu MSil., Memelshöf, Stenden. puisis tais mājās uzlencis kādu meitu Base. vai tu nevari viņu uzlenkt (kannst du sie nicht näher kennen lernen)? ebenda;
3) hinauftreiben
(?): saules stars tuo (= laivu) malda, uzle̦nc krastā Altr. asins zieds 66.
Avots: ME IV, 351, 352
Šķirkļa skaidrojumā (14)
aizvilkt
àizvìlkt,
1) tr., hin-, wegziehen:
Sprw. pats piekŗāvis, pats aizvilksi. meita aizvilka zē̦nam salmu gar lūpām; aizv. luogiem aizkaru priekšā;
2) ziehen bis zu einer Stelle:
viņš līdz šai vietai aizve̦lk ar nagu Vēr. II, 520; aizv. laiku, verzögern, vertrödeln U. tu tik laiku vien aizvelc Ruhental, Hasenp. u. a.;
3) durch Ziehen etwas schliessen, zumachen, zuziehen:
maisam galu. beidzuot putenis aizvilka (verwehte) ejamuo taku, ceļu LP. VI, 510;
4) viņš aizve̦lk valuodu,
a) er stammelt
JK., Lauwa, Ruhental, Neugut, U. u. a.;
b) er lenkt das Gespräch auf einem Gegenstand
Mad., Sissegal;
5) aizvilkdama (Bed.?) es dziedāju, aizvilkdama gavilēju BW. V, Nr. 351. Refl. -tiês,
1) wegziehen, sich verziehen:
tūliņ negaiss aizvilcies uz citu pusi LP. V, 138. arvien tāļāk aizve̦lkas cerība A. XX, 223. Gewöhnl. mit dem Nebenbegriff der langsamen, mühsamen Fortbewegung - sich wegschleppen: Aža aizvilkās uz pagrabu Aps.; vielfach mit einem verächtlichen Nebensinn: dievs zin, kur viņš atkal aizvilcies;
2) sich zuziehen, atemlos werden:
lence aizvilkusies. bē̦rns brē̦c aizvilkdamies, od. bē̦rns tikmē̦r raudāja, kamē̦r aizvilkās, das Kind weinte, bis es mit dem Atem zu kurz kam Etn. III, 145. nevaldāmiem smiekliem aizvilkdamies kliedz Duomas III, 634.
Kļūdu labojums:
auf einem Gegenstand = auf einen Gegenstand
Avots: ME I, 60
1) tr., hin-, wegziehen:
Sprw. pats piekŗāvis, pats aizvilksi. meita aizvilka zē̦nam salmu gar lūpām; aizv. luogiem aizkaru priekšā;
2) ziehen bis zu einer Stelle:
viņš līdz šai vietai aizve̦lk ar nagu Vēr. II, 520; aizv. laiku, verzögern, vertrödeln U. tu tik laiku vien aizvelc Ruhental, Hasenp. u. a.;
3) durch Ziehen etwas schliessen, zumachen, zuziehen:
maisam galu. beidzuot putenis aizvilka (verwehte) ejamuo taku, ceļu LP. VI, 510;
4) viņš aizve̦lk valuodu,
a) er stammelt
JK., Lauwa, Ruhental, Neugut, U. u. a.;
b) er lenkt das Gespräch auf einem Gegenstand
Mad., Sissegal;
5) aizvilkdama (Bed.?) es dziedāju, aizvilkdama gavilēju BW. V, Nr. 351. Refl. -tiês,
1) wegziehen, sich verziehen:
tūliņ negaiss aizvilcies uz citu pusi LP. V, 138. arvien tāļāk aizve̦lkas cerība A. XX, 223. Gewöhnl. mit dem Nebenbegriff der langsamen, mühsamen Fortbewegung - sich wegschleppen: Aža aizvilkās uz pagrabu Aps.; vielfach mit einem verächtlichen Nebensinn: dievs zin, kur viņš atkal aizvilcies;
2) sich zuziehen, atemlos werden:
lence aizvilkusies. bē̦rns brē̦c aizvilkdamies, od. bē̦rns tikmē̦r raudāja, kamē̦r aizvilkās, das Kind weinte, bis es mit dem Atem zu kurz kam Etn. III, 145. nevaldāmiem smiekliem aizvilkdamies kliedz Duomas III, 634.
Kļūdu labojums:
auf einem Gegenstand = auf einen Gegenstand
Avots: ME I, 60
blankstīt
I blankstît, -u, -īju, undeutlich sehen Dond. [Iterativform zu blenkt.]
Kļūdu labojums:
klētei = klētē
Avots: ME I, 309
Kļūdu labojums:
klētei = klētē
Avots: ME I, 309
cilksnis
cil˜ksnis, die Keule, das Kniestück von einem Schweine Burtn.; guovs, aitas c. Trik. [Vgl. etwa cilsît "Gehen", čech. člen "Gelenkt", klr. челен "Glied" gr. und (?) σχελίς "Hüfte" und zum suffixalen Teil li. kulkšnis "Sprunggelenk".]
Avots: ME I, 381
Avots: ME I, 381
glīžoties
ielangot
kakaža
kakaža,
1) ein Holz mit gekrümmtem Ende, mit dessen Hilfe Schwungstangen und Schlittensohlen die gehörige, tadellose Krümmung erhalten:
kakaža - kādas 5 pē̦das gaŗš kuoks ar līku galu, kuŗu lietuo pie līkšu liekšanas, lai neme̦stuos gaņģī Etn. II, 50. lai slieces, tās liecuot, piegultu pie formas, tās piepiež ar kakažu A. XI, 250. līka, līka dē̦la māte, kâ līkā kakažiņa BW. 25305;
2) [auch kakazis, s. Bielenstein Holzb. 631], ein Baumstumpf mit zwei Wurzeln, der als Stütze od. als Unterlage eines Hebels beim Heben schwererer Gegenstände oder beim Herausziehen von Baumstämmen dient
Illuxt;
3) = kabu, das hervorragende Wurzelende am Sparrbalken
Oberl., St., Konv. 1
4) = kabe, ein Netz [AP.], Lasd., Serb., Nötk.;
5) eine krumme Deichsel bei den alten Flachsmaschinen
N. - Schwanb., Stom.;
6) etwas Krummes, Altes; auch als Schimpfwort:
nebija ne˙kādas krietnas ragavas, bija tikai tādas kakažas A. XVI, 283;
[7) "āķis ratiem pakaļā virves aizmešanai" Wessen. - Mit Reduplikation zu li. kẽžas "корявое, уродливое дерево"? Dagegen nach Būga KSn. I, 192 nebst kakale II zu li. kakar̃lis "ilga mentė, lenktu galu, puodams maišyti, neištraukus jų̄ iš pečiaus", r. кокора "лѣсина с корнем", кочера "суковатое дерево, коряга", кочерга "Ofenkrücke."]
Avots: ME II, 137
1) ein Holz mit gekrümmtem Ende, mit dessen Hilfe Schwungstangen und Schlittensohlen die gehörige, tadellose Krümmung erhalten:
kakaža - kādas 5 pē̦das gaŗš kuoks ar līku galu, kuŗu lietuo pie līkšu liekšanas, lai neme̦stuos gaņģī Etn. II, 50. lai slieces, tās liecuot, piegultu pie formas, tās piepiež ar kakažu A. XI, 250. līka, līka dē̦la māte, kâ līkā kakažiņa BW. 25305;
2) [auch kakazis, s. Bielenstein Holzb. 631], ein Baumstumpf mit zwei Wurzeln, der als Stütze od. als Unterlage eines Hebels beim Heben schwererer Gegenstände oder beim Herausziehen von Baumstämmen dient
Illuxt;
3) = kabu, das hervorragende Wurzelende am Sparrbalken
Oberl., St., Konv. 1
4) = kabe, ein Netz [AP.], Lasd., Serb., Nötk.;
5) eine krumme Deichsel bei den alten Flachsmaschinen
N. - Schwanb., Stom.;
6) etwas Krummes, Altes; auch als Schimpfwort:
nebija ne˙kādas krietnas ragavas, bija tikai tādas kakažas A. XVI, 283;
[7) "āķis ratiem pakaļā virves aizmešanai" Wessen. - Mit Reduplikation zu li. kẽžas "корявое, уродливое дерево"? Dagegen nach Būga KSn. I, 192 nebst kakale II zu li. kakar̃lis "ilga mentė, lenktu galu, puodams maišyti, neištraukus jų̄ iš pečiaus", r. кокора "лѣсина с корнем", кочера "суковатое дерево, коряга", кочерга "Ofenkrücke."]
Avots: ME II, 137
kaunēt
kàunêt: auch (mit àu 2 ) Oknist; viņa bar un kaunē ķēves Pas. VIII, 274. māte Annu rāja un kaunēja Daugava 1933, S. 324. kaunēt cilvē̦ku pret ļaudīm ir grē̦ks Zvirgzdine. Refl. -tiês: zirgs, kas sieviešu nekaunas (das nicht pariert, wenn eine Frau lenkt) Lennew. n. BielU. acis kaunas (die Augen scheuen das Licht) Linden in Kurl. sniegs vēl ne˙maz nekaunas, es will im Frühjahr der Schnee noch nicht schmelzen (in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 594
Avots: EH I, 594
kļaut
I kļaût [li. kliáuti "lenkti"], kļaûju od. kļaûnu, kļâvu, neigen, schmiegen: zeņķis galvu kļāva Līg. kas ruokas viņam ap kaklu kļauj... Blaum. Refl. kļaûtiês [Kr., Kl., C., PS.], sich schmiegen [Bauske, Arrasch], sich anlehnen, sich biegen [Erlaa] (li. kliáuties "sich verlassen auf"): sabijies pie krūts tai kļaujuos Blaum. pie viņas plakdams kļaunuos, skaunuos Egl. pie zemes šaurā debess kļaujas A. XXI, 686. palags kļavās cieši ap viņas miesām Apsk. vārpste - kuoks, kuŗš neļauj apīžām uz iekšu kļauties A. XI, 84. [Nebst kļūt (s. dies) und li. kliudýti "anhaken machen" wohl zu serb. kljù`na od. kljù`ka "ein Haken", kljûn "Gebogenes", kljûč "Haken, Schlüssel", aksl. kłučiti sę "passen", ir. cló "Nagel"; s. Trautmann Wrtb. 137 f., Berneker Wrtb. I, 528 f., Stokes Wrtb. 103, Walde Wrtb. 2 167 f. unter claudō, Boisacq Dict. 466.]
Avots: ME II, 239
Avots: ME II, 239
lenteris
lincēt
[lincēt, feiern und ehren Lng.: svētdienas lincēšana Für. I. pirmuo svē̦tku dienu vēl gan puslīdz linc, bet nākuošās dienas ve̦lnam tuop svinē̦tas (aus einem Buch v. J. 1852). - Als ein Kuronismus wohl identisch mit li. linkė´ti "mehrfach sich ein wenig neigen" (vgl. semasiologisch z. B. ai. námah "Verbeugung, Verehrung"). Vgl. noch le. (kur.) lenkt und apr. acc. s. lānkinan deinan "Feiertag."]
Avots: ME II, 471
Avots: ME II, 471
lintines
noblankst
visšķiris
visšķiris, einer, dem die Arbeit vonstatten geht Lappier; "wer alles entscheidet" Wessen; wer alles zum Guten lenkt L.; visšķiŗa vējš L., ein guter Segelwind für hin und her Reisende.
Avots: ME IV, 625
Avots: ME IV, 625
visšķīris
visšķīris, einer, der alles zum Guten lenkt L. (L. hat aber visšķiris! Nach U. ein Wort, das einmal als Beiname Gottes gebraucht sein mag, im gewöhnl. Leben aber schwerlich existiert).
Avots: ME IV, 626
Avots: ME IV, 626