Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lišķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lišķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

kreimališķis

[kreîmališķis 2 Dunika,] krèim(a)laiškis, der Zeigefinger. Zu krèims, krējums . laizît "lecken".

Avots: ME II, 271

lišķis

lišķis: ein Schmeichler und Fasler Salis.

Avots: EH I, 744

lišķis

lišķis (f. lišķe, lišķa, liša, liska), der Schmeichler, Lecker: lišķim salda mēle. lišķīte, melīte tā tautu meita BW. 16786, 1. ai meitiņa, lišķes (Var.: lišķas, liškas, liskas [die auch in Kārsava, Mērdzine, Dricē̦ni] mēle BW. 908. [Nebst likstes od. lizas mèle, lizga und r. лесть "Scheichelei" wohl zu laizît; s. Būga РФВ. LXXII, 190.]

Avots: ME II, 475

Šķirkļa skaidrojumā (5)

likšķēt

likšķêt, der Schwätzen, Schmeichler BW. 8402. S. lišķis.

Avots: ME II, 467

līkstes

[līkstes mèle BW. 908, 7 var., die Schmeichelzunge. Zu lišķis; s. Le. Gr. § 109.]

Avots: ME II, 467

liska

II liska,

[1) "wer sich leckt"
Warkh., Warkl.];

2) s. lišķis.

Avots: ME II, 475

sarīdīt

sarīdît, sarīdinât, tr., aufhetzen; verfeinden V., Spr.: sarīdīju ciema suņus BW. 15545, 5. puis[i] ar suni sarīdīju (Var.: nuorīdīju) 9979. viens vienīgs slikts cilvē̦ks spēj sarīdīt visu saimi pret saimnieku Ahs. es sarīdināšu vienu... pret uotru Glück Jes. 19, 2. tie sarīduot šejienes iedzīvuotājus Kronw. 29. ve̦lns... sarīdīja cilvē̦kus uz visu ļaunu Kurbads. ļaudis pret dieviem sarīdīt Seifert Chrest. III, 2, 286. cilvē̦kus ienaidā sarīdīt LP. VII, 446. lišķis sarīdina radus Spr. Sal. 16, 28.

Avots: ME II, 718