Paplašinātā meklēšana

atlicinât, ‡

2) dievs atlicinājis, Gott hat Überfluss gegeben
Kalz. n. BielU.

Avots: EH I, 153

atlicinât [li. atlìkinti], fact. zu atlikt, übrig bleiben lassen, übrig behalten, erübrigen, zurücklegen, ersparen: nuo labības daudz nevarēja atlicināt A. XVIII, 247. Sprw.: kuo vienreiz atlicina, tuo uotrreiz apē̦d. Refl. -tiês, übrigbleiben: paparžu kuoki atlicinājušies tagad tikai vairs dažuos tropiskuos, mikluos apgabaluos.

Avots: ME I, 173

izplicinât [li. išplìkinti], entblössen, berauben Karls.

Avots: ME I, 783

licinât, wohl nur in der Zstz. mit at -, ersparen, zurücklegen; [anorden, stiften L., setzen St.].

Avots: ME II, 465

nùoplicinât, Refl. -tiês,

1): auch Frauenb.; ‡

2) erschöpft werden (vom Boden)
N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043: lauki tâ ... nuoplicinājās Jauns. Augšz. 50.

Avots: EH II, 76

nùoplicinât, nùoplicît, tr.,

1) kahl, arm machen:
nauda, kas tur aiziet, nuoplicinādama tautu... Vēr. II, 247. [gan viņš ļaudis nuoplicinājis, er hat die Leute wohl bloss und arm gemacht Für. I, unter pliks.] vedējiem jākavā galds, cititdi panāksnieki tuo nuoplicī RKr. XVI, 133;

2) nuoplicināt laukus [Dunika], pļavas, zemi, die Felder, Wiesen, den Boden aussaugen, ausmagern, erschöpfen, ausnutzen;
lini nuoplicina zemi Purap. [linus sēj pulku, un tâ zemi nuoplicī uz nebē̦du Janš. Dzimtene ² III, 188;

3) nùopļicinât Sassm., glätten, ebnen
Mar.: kad raušus liek uz plātes, tad tuos nuopļicina Sassm. Refl. -tiês, sich kahl, arm machen Nigr.

Avots: ME II, 831

[paplicinât, ein wenig erschöpfen (den Boden): paplicināti lauki.]

Avots: ME III, 82

plicinât (li. plikìnti "brühen"),

1) kahl machen
U.;

2) glatt machen, glätten:
beidz plicināt sakņu grē̦das Mar. n. RKr. XV, 131;

3) verzärteln
Fūr. I.

Avots: ME III, 343

salicinât L., zusammenfügen: kuo dievs jir kuopan salice̦nājis LLD. II, 25, 33.

Avots: ME II, 671

saplicinât,

1) einschränken, verringern:
s. izde̦vumus Jürg.;

2) zertrampeln:
s. zemi Warkl.;

3) = nùoplicinât 2: s. zemi Saikava, Dond.;

4) "nicht techtzeitig bearbeitend hart werden lassen":
s. zemi Siuxt.

Avots: ME II, 703

‡ slicinât Salis, = slìcinât; Flachs einweichen.

Avots: EH II, 525

jaûnuzplê̦sts, neugerodet: jaunuzplē̦stās zemes bija nuoplicinātas Konv. ² 2231.

Avots: ME II, 103

II mañta,

1) Hab und Gut, der Schatz:
Sprw. kāda manta, tāda nauda. juo mazāka manta, juo lielāka mīlestība. labs draugs - re̦ta manta pasaulē! kam liela manta, tam liela bē̦da. netaisna manta ruokā izkūst. visa manta mugurā, viss paduoms pakaļā. nabags nuo mantas, bagāts nuo prieka. kam manta, tas lielīgs. kas pēc mantas pre̦c, tas mantu appre̦c. lai manta, kur manta, - kad tik iztikšana! lai put manta, kad klāt nenāk, sagt man beim Trinken oder beim Kartenspiel Etn. II, 30. tā ir maza manta, kuo tu pats paspēj tikt pie mantas LP. II, 20. nevarējis iekuopties mantā VI, 1, 110. pūrs, kur glabājās sieviešu manta BW. III, 1, S. 52. nekustama manta, das Immobil. liela manta! verächtlicher od. spöttischer Ausruf: als ob's was Grosses wäre! U.;

2) die Sache,
meistens der Pl. mantas: jau dze̦n mantas, man führt schon die Sachen (Mitgabe der Braut), das Geräte (des Umziehenden) ab U.;

3) das Erbe
U.; atlicināta manta, Nachlassenschaft Ruj. n. U.;

[4) viena manta, einerlei:
man viena manta, kāda vieta Janš. Dzimtene IV, 164. Nebst li. mantà (acc. mañtą) "Geld; движимое имущество" LtT. I, 229 f. und 234, Jušk. unter gìdis, Liet. pas. II, 223, das anscheinend nur im nördlichen Litauen bekannt ist, wohl zunächst aus dem Le. entlehnt ist, wohl zunächst aus d. monthe "Münze" Akten und Rezesse d. livl. Ständetage III, 965. Zur Bed. vgl. got. skatts "geld(stück)", ahd. scaz "Geld": nhd. Schatz.]

Avots: ME II, 561, 562

‡ nùopleikât,

1) vergeuden
(mit eĩ ) Seyershof, (mit eî ) Grawendahl, Lubn., N.-Scbwanb., Saikava: n. naudu;

2) "?": visu dienu n. pa kruogu N.-Peb.;

3) "nuoplicināt" Grawendahl: n. zemi.

Avots: EH II, 75