liekuļot
lìekuļuôt, intr., heucheln, sich an-, verstellen: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Paw. liekuļuota nuožē̦luošana Vēr. I, 1258.
Avots: ME II, 497
Avots: ME II, 497
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'liekuļot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'liekuļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
neliekuļots
nelìekuļuôts, ungeheuchelt: neliekuļuota laipnība Purap. darbnieki izpelnījušies neliekuļuotu atzinību Vēr. I, 552.
Avots: ME II, 721
Avots: ME II, 721