liêls,
1) [bei Manz. Lettus
lielis (li.
lielis Miež.),
lielas (?) kauls], das Schienbein, die Wade; der Fuss (pars pro toto): liksim od.
laidīsim lielus vaļā! wollen wir uns aus dem Staube machen;2) zābaka liels, der Stiefelschaft;3) [egles liêls "nesamērīgi liela izaugusi kuoksnes viena puse" Trik.;
"egles stumburs" (?) Morizberg;
egles liêls 2 "tā egles puse, kur gadskārtas lielākas, cietas, iesarkanas" Stenden, Wizenhof;
"die der Sonne zugekehrte, härtere und rötliche Seite einer Fichte" Wirginalen;
"ja egle aug purvainā vietā nepareizi apgaismuota, tai saules pusē ruodas lielas un rupjas gadskārtas, bet pretējā pusē sīciņas; šādu, grūti zāģējamu, trauslu (egles vai priedes) augumu sauc liêlu" N. - Peb., Gudenieki];
die härtere Seite der Nadelbäume: skuju kuokiem, sevišķi eglēm, vis˙vairāk purvā augušām, vienuoss sānuos kuoks ir cietāks, pabrūns un biezākām augumu kārtām, pret pūšanu arī izturīgāks, tuo sauc par liêlu Druw. Etn. II, 161, Golg., AP., Etn. IV, 130;
["liêls kuoks Selsau,
= lielains kuoks". - Wenigstens in den Bed. 1 u. 2 das substantivierte liẽls; zur Bed. vgl. li. leilas; vgl. auch Grünenthal Изв. XVIII, 4, 139 und AfslPh. XXXVIII, 138. Der Bed. 3 liegt wohl zunächst die Bed. "Wade" zugrunde].Avots: ME II,
502