Paplašinātā meklēšana

liẽlkùngs: muižas lielkungam BW. 20690. kara lielkungiem 32061, 1.

Avots: EH I, 755

liẽlkùngs, liẽlskungs, [liẽckùngs PS.] (gen. s. liel(a)kunga),

1) (früher) der Herzog in Kurland;

2) ein jeder Adlige;

3) in Livland ehemals auch bürgerliche, vornehme
Menschen.

Avots: ME II, 500

ìezâļuôt, tr.,

1) balsamieren, Medikamente einspritzen:
kad šis lielkungs nuomiris, tad tuo iezāļuojuši LP. IV, 229;

2) durch Medikamente behexen:
puisi, meitu. Refl. - tiês, = iezaļuot: rudzi labi iezāļuojušies Mag. IV, 2, 115.

Avots: ME II, 91

izziņuôt, tr., bekannt machen, veröffentlichen, entbieten: lielkungs izziņuojis, ka nuo katras mājas jāsūta katram sainmiekam divi dzinēji JU. viņam visi mežmalieši jāizziņuo uz līguošanu Tirzm.

Avots: ME I, 832

ķēkstêt, -u, -ẽju, = čẽkstêt: vai lielkungs, vai zemnieks viņa priekšā, viņš tai pašā balsī ķe̦kst' tik vienam, kâ uotram pretī A. XI, 495. [Wohl aus ķērkstêt.]

Avots: ME II, 373

pagastniẽks (unter pagastẽ̦ns),

1): lielkungs saviem pagastniekiem taupīja malku Seyershof; ‡

2) der Gemeindeälteste
Švābe Drustu pag. tiesas spriedumi, S. 30; "pagasta amatvīrs" Mahlup.

Avots: EH II, 132

sadusmuôt, freqn. sadusminât, tr., erzürnen : puisis tuo darījis, lai ve̦lnu sadusminātu LP. VI, 436. sadusmuotais burvis VII, 669. lai satracinātu un sadusmuotu sevi uz ienaidnieku kaušanu Antrōp. II, 102. tu tur guli tik sarūguse un sadusmuota Latv. Refl. sadusmuôtiês, zornig, böse werden: tē̦vs . . . sadusmuojies un nedevis ēst LP. IV, 209. lielkungs sadusmuojās vēl vairāk par puiku VI, 277. brāļi ļuoti sadusmuojušies JK. V, 1, 33.

Avots: ME III, 617, 618

saskàistiês, zornig, ärgerlich werden, sich ereifern U.: kungs vēl vairāk saskaišas LP. V, 288. ļaunie gari saskaitušies VI, 197. lielkungs par puiku saskaistas un grūda tuo pie zuosīm VI, 276. Pē̦rkuonis bij ļuoti saskaities uz ļaudĩm VII, 356. Sprw.: saskaitìes kâ spunde. - Subst. saskaitums, der Zorn V.

Avots: ME III, 730

svèiks (li. sveĩkas "gesund") Salisb., sveĩks Iw., Dand., Bl., svéiks ² Kl., gesund, wohlbehalten, unversehrt (nach L. in Livland "unerhört"; nach St. tahmisch): tur viņš sveiks ārā vis nenāks U., da wird er nicht ungeschlagen davonkommen. viņa nav sveika nuo jauniem kungiem U., sie ist von den jungen Herren nicht unberührt geblieben. gar mazuo kruodziņu sveiks neaiztapsi LP. V, 68. izlaidis bē̦rnus sveikus nuo lādītes IV, 141. apraudzīju (meitiņu), vai ir sveika, vai ve̦se̦la BW. 11069, 4. dē̦ls palika sveiks un ve̦se̦ls LP. V, 59. pārnāca sveiki, ve̦se̦li uz virszemi VII, 101. ne˙kad jau cilvē̦ks tīri sveiks neizgājis Etn. II, 75. tava āda nepaliks svèika ² Golg. sveikā (loc. s.) als Adverb, wohlbehalten, unversehrt: izgāja sveĩkā C. u. a., kam mit heiler Haut davon, visi palika sveikā LP. V, 363 (ähnlich 130, A. 1896, S. 154). atstāšu tevi sveikā LP. VI, 370. ve̦lns tevi sveikā palaidis IV, 203. Pēteris viņu sveikā izlaidis. Blaum. Pie skala ug. 216. tur sudmalās ne˙viens vēl sveikā nav izgājis LP. IV, 16 (ähnlich Alm. Rud. 10, De̦glavs Ve̦cais pilsk. 33, Apsk. 1903, S. 694). ne˙viens pats malējs nepārbraucis sveikā LP. VII, 784. flote nepamanīta... netiks un sveikā ar gan ne A. XX, 296. Jetzt sehr üblich als Grussformel (mehr beim Abschied, als beim Zusammentreffen): pie vārtiem piejādams (saka): sveika, mana līgaviņa! BW. 14509. "sveiks!" - "ve̦se̦ls! ļuoti priecājuos, ka mani apciemuoji" Lautb. Luomi 68. sveiki, ve̦se̦li, veļu Lielkungs! LP. V, 11. Zu an. sueigr "biegsam" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. Il, 519)? Oder ist su̯eik- eine Nebenform von u̯eik- (in le. vèikt)?

Avots: ME III, 1146, 1147