Paplašinātā meklēšana

liepāja,

2): ap pili ir sirmā l. (Lindenwald)
Pas. XV, 382.

Avots: EH I, 756

liepāja,

1) ein Körbchen aus Lindenborke
Setzen: skanējās, dārdējās nuo liepājas dze̦lzavā RKr. VII, 1436;

2) liepajas (wohl liepājas), Lindengebröche
L.; liepãjs, s. liepaine.

Avots: ME II, 504

Liẽpãja: an Ort und Stelle mit â ² gesprochen.

Avots: EH I, 756

Liẽpãja, die Stadt Libau; [vgl. RKr. XIV, 8].

Avots: ME II, 504

‡ àizbê̦guļuôt, sich verbergend hinfliehen: aizbē̦guļuojis līdz Liepājai.

Avots: EH I, 9

bal˜stiņas, eine Speise: savādus kāpuostus klaušu laikuos vārīja no balandām un vēja kaņepēm, sevišķi pavasaruos (Kuldīgas un Liepājas apgabalā nuo baltām balandām vēl tagad vāra); tādus kāpuostus Īlē u. c. sauc par balstiņām; zu balts.

Avots: ME I, 256

‡ buõdzel˜lis, der Bnaengeseue der Kommis: Liepājas buodzellītis BW. 21550.

Avots: EH I, 258

‡ brĩve̦ze̦rs, ein See, in dem alle fischen dürfen: Liepājas e̦ze̦rs ir b., kur zvejuot var katrs Janš. Nīca 10.

Avots: EH I, 243

dãrdêt [AP., PS., dā`rdêt Serbigal, Salis], dardêt, auch derdêt, intr., knarren, schnarren, klappern, poltern, dröhnen, rollen: uz lielceļiem un ielām dārd smagi piekrauti rati Skalbe. dze̦rdami, ļautiņi, ir man duodiet, jau man rīklīte dārdēt dārd (Var.: dērdēt dērd) BW. 762. krūtis dārd, beim Asthma. dārd tev kauli staigājuot; dārd tev zuobi runājuot. akmeņi dārdē̦dami vēlās uz leju. zeme dārdēja. zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdēdami Pūrs I, 116. Refl. -tiês, stark knarren, dröhnen: skanējās, dardējās nuo Liepājas Dze̦lzavā RKr. VII, 1436. [Nebst li. dardėti (Lalis)"to rattle, to clatter"(III p. fut. nudardės Ožk. d. I, 140, s. auch Lit. Mitt. II, 178) wohl zu ir. dordaim "brülle", ai. dar- dara- "Trommel", gr. δάρδα· μέλισσα Hes., sloven. drdráti "klappern, schnarren" u. a., s. Lidén Stud. 46 f. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 147, Fick Wrtb. III ^4, 213, Berneker Wrtb. I, 254.]

Kļūdu labojums:
BW.762 = BW.769
Liepājas Dze̦lzavā = liepājas dze̦lzavā

Avots: ME I, 447

dze̦lzava "?": skanējās, dārdējās nuo liepājas dze̦lzavā [gemeint ist damit in diesem Rätsel ein eiserner Kessel] RKr. VII, 1436. [In Jürg. sei dzè̦lzava eine Stelle, die mit dzelzszâle bewachsen ist; in Grawendahl dafür dzè̦lzājs ^2],

Avots: ME I, 543

liẽpaîne Spr., liẽpãjs, der Lindenhain, Lindenwald: bāliņš savu skaistu māsu liepājā (Var.: liepulē, liepulā) audzināja BW. 13655. staigā lē̦ni, bāleliņ, pa liepāja laipiņām! BW. 13545, 2.

Avots: ME II, 503, 504

savē̦rguôt, als Sklave dienend (für andere) erwerben, produzieren: kuo tie vē̦rgi savē̦rguoja, tuo Liepāja pavadīja BW. 31540, 2 (aus Durben und O. - Bartau; schriftle. wohl mit kurzem e, ).

Avots: ME III, 786

veģis Arrasch, C., Dond., Dunika, Karls., Pankelhof, Ruj., Salis, Selg., Wolm. (unbek. in AP., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Luhn., Mahlup, Meiran, Ogershof, Oknist, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw.), der Wecken, die Bretzel, das Weissbrot U., das Franzbrot, die Semmel V., die Striezel Brasche: dižuo ēdienu paē̦duot sabēra uz galda veģīšus, kuŗus vedēji sabāzās kabatā RKr. XVI, 162. tē̦vs pārveda nuo Liepājas veģi (Kringel, süsses Brötchen) Dunika. sviesta veģis, Butterweck Dr. Aus mnd. wegge "keilförmiges Gebäck, Spitzsemmel".

Avots: ME IV, 521

‡ viênlaidas (gen. s.), = viênlaida: v. e̦ze̦rs nuo Liepājas līdz Rucavai Janš. Nīca 8.

Avots: EH II, 796

‡ zilde̦gunis Dunika, = (Liepājas) pašpuika.

Avots: EH II, 806