Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'liktenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'liktenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
liktenis
noliktenis
‡ nuoliktenis,
1) "liktenis, nuolikums" (mit uô 2 ) Salis n. FBR. XV, 78;
2) ein Depot, ein Abdach, wo etwas provisorisch untergebracht wird
Prl.: nuolikteņi ir pie dzirnavām lē̦ze̦ni lieveņi bez griestiem, kur negaisa vai lietus laikā zirgus iebrauc Prl. izbraukdami uz tāluo pļavu nuolikteņiem pēc siena Daugava 1938, S. 601. zemē ... ieraktuo ... pārtikas nuolikteni Vindedze 164. uz zirgu nuolikteni Ciema spīg. 243 (ähnlich 258).
Avots: EH II, 62
1) "liktenis, nuolikums" (mit uô 2 ) Salis n. FBR. XV, 78;
2) ein Depot, ein Abdach, wo etwas provisorisch untergebracht wird
Prl.: nuolikteņi ir pie dzirnavām lē̦ze̦ni lieveņi bez griestiem, kur negaisa vai lietus laikā zirgus iebrauc Prl. izbraukdami uz tāluo pļavu nuolikteņiem pēc siena Daugava 1938, S. 601. zemē ... ieraktuo ... pārtikas nuolikteni Vindedze 164. uz zirgu nuolikteni Ciema spīg. 243 (ähnlich 258).
Avots: EH II, 62
saliktenis
saliktenis,* was zusammengelegt, zusammengefügt ist; das Kompositum: ņe̦m nesalikta vārda vienkāršuo formu par galvu un zem tās savienuo visus salikteņus Etn. III, 2.
Avots: ME II, 671
Avots: ME II, 671
Šķirkļa skaidrojumā (28)
apsist
apsist, tr.,
1) beschlagen:
apsist namu dēļiem; apsist kāpuostus, den Kohl befäusten;
2) umschlagen, umwickeln:
viņa turēja ruokā, ar baltu lakatiņu apsitusi, ne visai jaunu dziesmu grāmatu Kaudz. M.;
3) niederschlagen, niedermetzeln:
krusa apsita visu, kas bij laukā II Mos. 9, 25. viņš citus ve̦lnus apsitis LP. VI, 691;
4) perfectiv: tuornī pulkstens apsita divpadsmituo nakts stundu Lautb. L. pulkstens apsita divpadsmituo nakts stundu Lautb. L. pulkstens apsita vienpadsmit LP. VII, 1277. Refl. -tiês,
1) sich umschlagen, anziehen:
izeju, cieši svārkus apsities Līb. P. 5;
2) ausschlagen, mit einem Ausschlag bedeckt werden:
apsitās kašķis vispār miesām LP. VI, 865. bē̦rns apsitās ar uguns vātīm BW., S. 190;
3) beschlagen (von Fesnstern, Metallen):
luogi apsitušies;
4) dunkel werden:
seja apsitas saulē, vējā Dondangen;
5) umschlagen, anders werden, sich umwenden, umstürzen:
vējš apsitās uz uotru pusi. apsitās daba un liktenis spēji Sudr. E. Dārte ātri apsitās Up. 13. laiva apsitās apkārt.
Kļūdu labojums:
BW.,S. 190 = BW. I, S. 190
Avots: ME I, 120
1) beschlagen:
apsist namu dēļiem; apsist kāpuostus, den Kohl befäusten;
2) umschlagen, umwickeln:
viņa turēja ruokā, ar baltu lakatiņu apsitusi, ne visai jaunu dziesmu grāmatu Kaudz. M.;
3) niederschlagen, niedermetzeln:
krusa apsita visu, kas bij laukā II Mos. 9, 25. viņš citus ve̦lnus apsitis LP. VI, 691;
4) perfectiv: tuornī pulkstens apsita divpadsmituo nakts stundu Lautb. L. pulkstens apsita divpadsmituo nakts stundu Lautb. L. pulkstens apsita vienpadsmit LP. VII, 1277. Refl. -tiês,
1) sich umschlagen, anziehen:
izeju, cieši svārkus apsities Līb. P. 5;
2) ausschlagen, mit einem Ausschlag bedeckt werden:
apsitās kašķis vispār miesām LP. VI, 865. bē̦rns apsitās ar uguns vātīm BW., S. 190;
3) beschlagen (von Fesnstern, Metallen):
luogi apsitušies;
4) dunkel werden:
seja apsitas saulē, vējā Dondangen;
5) umschlagen, anders werden, sich umwenden, umstürzen:
vējš apsitās uz uotru pusi. apsitās daba un liktenis spēji Sudr. E. Dārte ātri apsitās Up. 13. laiva apsitās apkārt.
Kļūdu labojums:
BW.,S. 190 = BW. I, S. 190
Avots: ME I, 120
ass
ass, [asrs in Rutzau], scharf: ass nazis; asi kalti kumeliņi BW. 14710; ass liktenis, hartes Geschick Aus. I, 12; ass prāts, scharfer Verstand Pav.; ass skats, scharfer Blick. Sprw.: sveša tē̦va vārds asāks nekā īsta tē̦va rīkste. asa mēle griež vairāk nekā nazis. Zu li. aštrùs [oder ãštras, s. Būga KSn. I, 194, aksl. остръ "scharf", ai. áśriḥ "Kante, Schneide", arm. asełn "Nadel", alb. áϑεtε "herb", gr. ἄχρος "spitz", ἀχή "Spitze", la. ācer "scharf", acus "Nadel", ags. egl "Stachel", aisl. eggja "schärfen", ahd. ekka "Spitze", mcmyr. agalen "Wetzstein" u. a., s. Walde Wrtb. 2 7 und auch le. asaka, asaris, asmens, asns, aste].
Avots: ME I, 144, 145
Avots: ME I, 144, 145
atsist
atsist,
1): a. uolas baltumu īpašu un dze̦ltānumu īpašu Siuxt; ‡
5) schlagend öffnen, losschlagen
(?): vairi, ka neatsit pušumu! tad sāk nākt asinis Siuxt; ‡
6) (nach mancherlei Widerwärtigkeiten) hergelangen machen:
liktenis Justu bij ... atsitis lzjuras piekrastē Kaudz. Izjurieši 27; ‡
7) schlagen (beim Kartenspiel):
ar kārava dūzi var a. kārava kungu; ‡
8) schlagfertig antworten:
viņa uz visiem jautājumiem atsit tâ... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 106; ‡
9) nuo bir̃zs atsit jauku smaršu Segew., aus dem Birkenhain strömt ein angenehmer Duft entgegen;
‡
10) a. dirsu RKr. XV, 112, für eine gewisse Zeit auf etwas verzichten;
‡
11) (nach r. отколотить) durchprügeln
Pas. I, 221 (aus Letgallen). Refl. -tlês; ‡
7) herkommen
Dond.: būtu jel reizi atsities uz mūsu pusi! ‡
8) an etwas stossend
(intr.) einen Schlag bekommen: lēce zemē un ļuoti atsitās Pas. I, 222; ‡
9) sich losschlagen, -stossen
(?): braucuot visas iekšas atsitās Bers.; ‡
10) zurückprallen
Segew.; luoguos atsitās gaišs Segew., heller Schein wurde auf die Fensterscheiben reflektiert; ‡
11) a. pretī Segew., Stand halten.
Avots: EH I, 165
1): a. uolas baltumu īpašu un dze̦ltānumu īpašu Siuxt; ‡
5) schlagend öffnen, losschlagen
(?): vairi, ka neatsit pušumu! tad sāk nākt asinis Siuxt; ‡
6) (nach mancherlei Widerwärtigkeiten) hergelangen machen:
liktenis Justu bij ... atsitis lzjuras piekrastē Kaudz. Izjurieši 27; ‡
7) schlagen (beim Kartenspiel):
ar kārava dūzi var a. kārava kungu; ‡
8) schlagfertig antworten:
viņa uz visiem jautājumiem atsit tâ... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 106; ‡
9) nuo bir̃zs atsit jauku smaršu Segew., aus dem Birkenhain strömt ein angenehmer Duft entgegen;
‡
10) a. dirsu RKr. XV, 112, für eine gewisse Zeit auf etwas verzichten;
‡
11) (nach r. отколотить) durchprügeln
Pas. I, 221 (aus Letgallen). Refl. -tlês; ‡
7) herkommen
Dond.: būtu jel reizi atsities uz mūsu pusi! ‡
8) an etwas stossend
(intr.) einen Schlag bekommen: lēce zemē un ļuoti atsitās Pas. I, 222; ‡
9) sich losschlagen, -stossen
(?): braucuot visas iekšas atsitās Bers.; ‡
10) zurückprallen
Segew.; luoguos atsitās gaišs Segew., heller Schein wurde auf die Fensterscheiben reflektiert; ‡
11) a. pretī Segew., Stand halten.
Avots: EH I, 165
bargs
bar̂gs [Wolm., PS., C., Lis., Mar., AP., Feht., Bächof, Dand. u. a.] dial. bā`rgs Ermes, bar̂gs 2 [Ruj., Roop, Lemsal, Memelshof, Dond. u. a.] [bā`rgs 2 Warkhof], be̦rgs [Bauske und] BW. 5496, streng, barsch, hart, heftig, unfreundlich, zornig: bargi kungi ilgi nevalda. barga valuoda, daba Ar. 448, 451. tava vaina māmulīte, kad man bārga valuodiņa BW. 1679. bļāva vēl bārgākā balsī Dīcm. I. 28. bargs liktenis, schweres Schiksal; bargs laiks, pē̦rkuonis, schweres Gewitter: uznācis od. sacēlies bārgs laiks od. pē̦rkuonis LP. V. 96; VII. 497. bargi laiki, schwere, grausame Zeiten. bargi apieties ar kuo, unfreundlich mit jem. umgehen. [bargi mieži Ronneb., grossartig gewachsene Gerste. Am ehesten nach Persson Beitr. 22 2 zu schwed. dial bark "unfreundlicher Mensch", barkun "rauh, barsch" und vielleicht auch nach Bezzenberger BB. XXVI, 167 und Fick Wrtb. III 4 , 568 f. zu li. burgė´ti "ворчать", ae. beorcan "bellen". Pedersen Vergl. kelt. Gr. I, 109 vergleicht auch air. borb "töricht" nir. borb "barsch" und (so auch Scheftelowitz BB. XXVIII, 307 und XXIX, 37) arm. bark "heftig, zornig, herb, scharf"; das arm. Wort jedoch kann nach Liden Arm. Stud. 58 aus * bhagros entstanden sein.]
Avots: ME I, 263, 264
Avots: ME I, 263, 264
bēda
bè̦da (li. bėdà, acc. s. bė˜da, "Not"), sehr oft im Plur., [bei Manzel, z. B. Post. I, 33 u. 91 auch bē̦di], die Sorge, der Kummer, das Leid, Ungemach: (im Nom.) Sprw. kam bē̦da, tam spilve̦ns ciets. sava bē̦da nabagam, sava bagātam. kam bē̦rni, tam bē̦das. tā ir maza bē̦da, das hat nichts zu sagen. dzīvuo kā rutks: viena galva, viena bē̦da JR. IV, 76. bē̦da bē̦das galiņā, kas tās visas izbē̦dāja BW. 106. es gulēju šūpulī, bē̦da kāju galiņā, 9193. ruden bija sievas bē̦da (Heiratsorge), pavasari maizes bē̦da (Sorge ums Brot) 12915. tik liela zivs, ka bē̦das LP. V, 97. man bē̦das uznāk, befallen mich. - (Im Akkus.) Sprw. palīdzi man bē̦das ciest, es tev palīdzēšu me̦du ēst. bē̦das darīt, verursachen; bē̦das klusināt, remdēt, stillen; bē̦das redzēt, piedzīvuot, erleben, erleiden; bē̦du uz akmiņa likt, ar kāju ūdenī spert, mīt kājām, die Sorge beseitigen (im VL.). - (Im Dat. - Instr.) Sprw. pēc bē̦dām atnāk prieka brīdis. kas bez bikšu tas bez bē̦dām; kas ar biksēm, tas ar bē̦dām. viņa pa+visam beidzas nuo bē̦dām. Der Instr. Sing. bē̦du, verkürzt bē̦d, wird in vielen Gegenden Livlands (so in Kok.) als Präposition gebraucht: kur jūs mani glabāsiet, meitu bē̦du nuomirušu, wo werdet ihr mich begraben, menn ich aus Kummer, den mir die Mädchen bereiten, d. i. der Mädchen wegen, gestorben bin BW. 3250; namentlich so manu bē̦du, häufiger manu od. manis bē̦d, meinetwegen: manis bē̦d lielkundziņš karstu pirti kurināja BW. 31343. manu bē̦du, (Var.: manu bē̦d) ze̦mu acis nenesiet BW. 65672. Zuweilen auch schon in der Schriftsprache: izmisēšanās brāļa bē̦d, die Verzweiflung wegen des Bruders A. XII, 332. - (Im Lok.) bē̦dās nemirsi, ja sirds ve̦se̦la Sprw. - viņš tagad lielās bē̦dās. bē̦dās remdēties, in seinem Kummer Trost, Erleichterung finden. - (Im Gen.) Sprw.: kas tev bē̦das, kad suns vēl aiz grē̦das? kas man bē̦das (was kümmert es mich)? lai darās, kā pats grib. kas man bē̦das par citiem? Statt des Gen. par kas par bē̦du, kad maize ir? Srpw. - kas kungam par bē̦dām? LP. IV, 220. bē̦du dienas, Tage der Not, des Kummers: nāk meitām bē̦du dienas BW. 13787, 19. bē̦du dvēsele, traurige Existenz, ein kummervoller Mensch. e̦smu nuopūlējies tīri pie bē̦du gala, ich habe mich äusserst angestrengt, abgequält. bē̦du laiki, kummervolle, traurige Zeiten; bē̦du liktenis, trauriges Schicksal; bē̦du maize, Tränenbrot; bē̦du mati, das graue Haar junger Leute (Caunīte). ak tu bē̦du nelaimīte, ach du grosses Missgeschick BW. 18402. bē̦du uzvalks, Trauerkleid LP. IV, 26, gew. sē̦ru uzv.; bē̦du zeme, das Tränental. [Wohl zu slav. bĕdá "Not" (während aksl. бѣдити "zwingen" wohl zu got. baidjan "zwingen" gehört); s. Fick Wrtb. I 4 , 89 und III 4 , 271 und Büga KSn. I, 138.]
Kļūdu labojums:
3250 = 13250, 38
Avots: ME I, 287, 288
Kļūdu labojums:
3250 = 13250, 38
Avots: ME I, 287, 288
grūts
grũts, gŗũts,
1) schwer, schwierig, mühselig:
spiest pie gŗūtiem darbiem LP. III, 64. gŗūta guļa od. slimība; gŗūts liktenis, suods. tas sūri gŗūti pelnīts. gŗūti dzirdēt, nuopūsties, nuostrādāties. tas man nav gŗūti izdarāms. gŗuti darīt kumeļam, das Ross beschweren, quälen, Ltd. 2283. grūti kungi, schwer zu befriedigen, streng: vai dieviņ, grūti kungi! BW. 7228. gŗūtas dzirnavas, schwer zu drehende Handmühle Ltd. 2155. grūta sirds,
a) beschwertes Herz:
es negribu tev padarīt sirdi grūtu;
b) das Asthma
(popul.): viņam bij grūta sirds;
2) schwerfällig, nicht geläufig:
gŗūta mēle, valuoda; viņam grūta galva, er ist schwer von Begriffen;
3) schwanger:
Ieva tapa grūta un dzemdēja I Mos. 4, 1. viņa grūts cilvē̦ks od. grūta od. uz grūtām kājām, sie ist schwanger; grūtas dienas
a) schwere, trübselige Tage;
b) die Zeit der Schwangerschaft:
akmentiņš pirtes taka maliņā sieviņām apsēsties grūtajās dieniņās BW. 1083;
4) (lokal) schwer (vom Gewicht für
smags) [Salis]: izņēma ļuoti gŗūtu zuobe̦nu LP. VI, 780. muļķis kala bungvāli, birkavu gŗūtu (= smagu) LP. VI, 518. akmins ir gŗūts un smiltis ir smagas Glück Sprüche Sal. 27, 3; trīs puõdi grūta Offenb. 16, 21;
5) grūta gulta L. "das Totenbett"].
Das Adv. gŗūti bei Manz. Lettus, kaum: grūti ticams U., kaum glaublich; grūti dzirdēt U., harthörig sein. grūti runāt U., unverständlich sprechen. [Anscheinend von einem nom. s. * grūta: ar lielu grūtu Wolm., mit grosser Schwierigkeit, mit Mühe und Not. - Wohl zu ai. gru-muš˙t.i-h. "schwere Handvoll", ir. bruth "Gewicht" und (wenn mit umbr. -samn. b-) la. brūtus "schwer" u. a., s. Fick BB. II, 188und Wrtb. I 4 409, Walde Wrtb. 2 98 u. (unter gravis) 353].
Avots: ME I, 669, 670
1) schwer, schwierig, mühselig:
spiest pie gŗūtiem darbiem LP. III, 64. gŗūta guļa od. slimība; gŗūts liktenis, suods. tas sūri gŗūti pelnīts. gŗūti dzirdēt, nuopūsties, nuostrādāties. tas man nav gŗūti izdarāms. gŗuti darīt kumeļam, das Ross beschweren, quälen, Ltd. 2283. grūti kungi, schwer zu befriedigen, streng: vai dieviņ, grūti kungi! BW. 7228. gŗūtas dzirnavas, schwer zu drehende Handmühle Ltd. 2155. grūta sirds,
a) beschwertes Herz:
es negribu tev padarīt sirdi grūtu;
b) das Asthma
(popul.): viņam bij grūta sirds;
2) schwerfällig, nicht geläufig:
gŗūta mēle, valuoda; viņam grūta galva, er ist schwer von Begriffen;
3) schwanger:
Ieva tapa grūta un dzemdēja I Mos. 4, 1. viņa grūts cilvē̦ks od. grūta od. uz grūtām kājām, sie ist schwanger; grūtas dienas
a) schwere, trübselige Tage;
b) die Zeit der Schwangerschaft:
akmentiņš pirtes taka maliņā sieviņām apsēsties grūtajās dieniņās BW. 1083;
4) (lokal) schwer (vom Gewicht für
smags) [Salis]: izņēma ļuoti gŗūtu zuobe̦nu LP. VI, 780. muļķis kala bungvāli, birkavu gŗūtu (= smagu) LP. VI, 518. akmins ir gŗūts un smiltis ir smagas Glück Sprüche Sal. 27, 3; trīs puõdi grūta Offenb. 16, 21;
5) grūta gulta L. "das Totenbett"].
Das Adv. gŗūti bei Manz. Lettus, kaum: grūti ticams U., kaum glaublich; grūti dzirdēt U., harthörig sein. grūti runāt U., unverständlich sprechen. [Anscheinend von einem nom. s. * grūta: ar lielu grūtu Wolm., mit grosser Schwierigkeit, mit Mühe und Not. - Wohl zu ai. gru-muš˙t.i-h. "schwere Handvoll", ir. bruth "Gewicht" und (wenn mit umbr. -samn. b-) la. brūtus "schwer" u. a., s. Fick BB. II, 188und Wrtb. I 4 409, Walde Wrtb. 2 98 u. (unter gravis) 353].
Avots: ME I, 669, 670
iemākot
ìemãjuôt: manā kumeļā iemājuojis (hat Wohnsitz genommen) pats liktenis Ezeriņš Leijerk. I, 123.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
izbēgt
izbêgt [li. išbė´gti], entfliehen, entrinnen: lai tā man neizbēdza, sen lūkuota līgaviņa BW. 13389, 7. es būt[u] tautām izbē̦guse BW. 13543, 4. lai zemīte nerībēja, sīvu kungu izbē̦guot 16963. es būt[u] tautas izbē̦guse 13318. es izbēgšu tavus nagus 10288. neizbē̦gams liktenis, unentrinnbares Schicksal. nuo nāves ne˙viens neizbēgs. es izbēgu nuo tautām 13397. Refl. -tiês, gründlich hin und her rennen, gründlich vor einanden fliehen: nu paši nuo sevis e̦sam izbē̦gušies JU.
Kļūdu labojums:
13397 = 13394
Avots: ME I, 716
Kļūdu labojums:
13397 = 13394
Avots: ME I, 716
lemt
lem̃t [li. lémti, "bestimmen"] PS., Kand., [Bl. lem̂t Serbigal, Linde, Kl., Nerft, Kr. lem̂t 2 Tr., Līn., Salis, Ruj.], lèmt C. [li. lem̃ti in der Gramm. von Jaunis 136], lemju, lēmu,
1) jemandem bestimmen, festsetzen, namentl. das Schicksal:
kam Laimiņa man[i] aizmirsa, labu mūžu nelē̦musi BW. 9187. Laima lemj mūžu jaunpiedzimušam bērniņam BW. I, S. 116. kad le̦mtā diena pienāca LP. VII, 523. ja liktenis lēmis, ka būs aiziet tālu;
2) bestimmen, (ein Urteil) fällen:
sle̦pkavam lemiet tiesu un suodu Dünsb.; sprieduma lemšana Konv. 2 7;
3) urteilen, eine Schlussfolgerung ziehen:
kad es re̦dzu un dzirdu, ka ik˙dienas cilvē̦ki mirst, tad es le̦mdams duomāju: visi cilvē̦ki iraid mirstami G. Iv, 15;
[4) prüfen
St.;
5) schätzen (Waren);
6) wahrsagen;
zīmes lemt St., Zeichen deuten;
7) Böses wünschen
Für. I.] Refl. - tiês,
[1) lem̂ties 2 Ruj., zwecklos, sinnlos od. erfolglos sich abmühen:
kuo tu tur lemies? viņš tur lēmās visu dienu, bet ne˙kas neiznāca;]
2) "?": lemies, daries mietā, ne pie luopa (cilvē̦ka) auguma Tr. IV, 246. Subst. lēmẽjs, der Bestimmer:
likteņa lēmējs; der Abschätzer, Schiedsmann: lēmējs nuolemj padarītuo skādi Ahs.; lemšana, die Bestimmung; lē̦mums, der Beschluss, die Bestimmung: gudrāks Laimes lē̦mumiņš par visiem paduomiem BW. 9167, 1. [wohl zu slav. lomiti "brechen", le. limt (s. dies) usw., s. Leskien Abl. 333, Zubatý AfslPh. XVI, 398, Bezzenberger BB. XXVI, 167 f., v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 224 f., Berneker Wrtb. I, 731.]
Avots: ME II, 450
1) jemandem bestimmen, festsetzen, namentl. das Schicksal:
kam Laimiņa man[i] aizmirsa, labu mūžu nelē̦musi BW. 9187. Laima lemj mūžu jaunpiedzimušam bērniņam BW. I, S. 116. kad le̦mtā diena pienāca LP. VII, 523. ja liktenis lēmis, ka būs aiziet tālu;
2) bestimmen, (ein Urteil) fällen:
sle̦pkavam lemiet tiesu un suodu Dünsb.; sprieduma lemšana Konv. 2 7;
3) urteilen, eine Schlussfolgerung ziehen:
kad es re̦dzu un dzirdu, ka ik˙dienas cilvē̦ki mirst, tad es le̦mdams duomāju: visi cilvē̦ki iraid mirstami G. Iv, 15;
[4) prüfen
St.;
5) schätzen (Waren);
6) wahrsagen;
zīmes lemt St., Zeichen deuten;
7) Böses wünschen
Für. I.] Refl. - tiês,
[1) lem̂ties 2 Ruj., zwecklos, sinnlos od. erfolglos sich abmühen:
kuo tu tur lemies? viņš tur lēmās visu dienu, bet ne˙kas neiznāca;]
2) "?": lemies, daries mietā, ne pie luopa (cilvē̦ka) auguma Tr. IV, 246. Subst. lēmẽjs, der Bestimmer:
likteņa lēmējs; der Abschätzer, Schiedsmann: lēmējs nuolemj padarītuo skādi Ahs.; lemšana, die Bestimmung; lē̦mums, der Beschluss, die Bestimmung: gudrāks Laimes lē̦mumiņš par visiem paduomiem BW. 9167, 1. [wohl zu slav. lomiti "brechen", le. limt (s. dies) usw., s. Leskien Abl. 333, Zubatý AfslPh. XVI, 398, Bezzenberger BB. XXVI, 167 f., v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 224 f., Berneker Wrtb. I, 731.]
Avots: ME II, 450
licine
liga
liga (li. ligà "Krankheit"),
1) die Kranhkeit:
bē̦rni nuomira vē̦de̦ra ligā Kaudz. M.; kaulu liga, die Gicht St.; krītamā liga, die fallende Sucht. pe̦rsuonas... slimuo ar ve̦cuma ligu Vēr. II, 1274. siržu mīlestības liga Poruk;
2) das Malheur, Unglück:
viņam liga ligas galā Naud., Kurs.;
[3) = liktenis, das Schicksal
Wessen. Zu li. nulíegęs "matt", pãliegis "das Kranksein an einer schweren Krankheit", gr. λοιγός "Unheil" alb. ľigε "Bosheit, Übel", s. Bezzenberger BB. IV, 332, G. Meyer Alb. Wrtb. 245, Trautmann Wrtb. 161, Boisacq Dict. 586 und 44, Stokes Wrtb. 241].
Avots: ME II, 466
1) die Kranhkeit:
bē̦rni nuomira vē̦de̦ra ligā Kaudz. M.; kaulu liga, die Gicht St.; krītamā liga, die fallende Sucht. pe̦rsuonas... slimuo ar ve̦cuma ligu Vēr. II, 1274. siržu mīlestības liga Poruk;
2) das Malheur, Unglück:
viņam liga ligas galā Naud., Kurs.;
[3) = liktenis, das Schicksal
Wessen. Zu li. nulíegęs "matt", pãliegis "das Kranksein an einer schweren Krankheit", gr. λοιγός "Unheil" alb. ľigε "Bosheit, Übel", s. Bezzenberger BB. IV, 332, G. Meyer Alb. Wrtb. 245, Trautmann Wrtb. 161, Boisacq Dict. 586 und 44, Stokes Wrtb. 241].
Avots: ME II, 466
liktine
mainīgs
maĩnîgs, veränderlich: cilvē̦ka prāts, laiks ir mainīgs; mainīga parādība Stari II, 290. bezgalīgi mainīgus veidus viens un tas pats priekšme̦ts var manās acīs pieņemt Plūd. vienumē̦r ir bijis ļaužu liktenis mainīgs Adam. bet arī Gaimas jēdziens ir mainīgs A. XVI, 536.
Avots: ME II, 550
Avots: ME II, 550
mīlēt
mĩlêt,
2): viņai tas mīl, ka visu izstāsta Frauenb. nemīl ne˙kas runāt Fest. n. FBR. XVII, 95. nu man labāk mīl dievvārdi Perkunen n. FBR. XVIII, 134. darbs nemīl Heidenfeld. Refl. -tiês,
2): nemīlējies ēst Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 47. mācītājam mīlējās nuodarbuoties ar viņu Seibolt Liktenis 97. pašam mīlas skatīties Orellen, Salis. kâ tas piens mīlas ēst? Salis.
Avots: EH I, 822
2): viņai tas mīl, ka visu izstāsta Frauenb. nemīl ne˙kas runāt Fest. n. FBR. XVII, 95. nu man labāk mīl dievvārdi Perkunen n. FBR. XVIII, 134. darbs nemīl Heidenfeld. Refl. -tiês,
2): nemīlējies ēst Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 47. mācītājam mīlējās nuodarbuoties ar viņu Seibolt Liktenis 97. pašam mīlas skatīties Orellen, Salis. kâ tas piens mīlas ēst? Salis.
Avots: EH I, 822
muldināt
mùldinât, Subst. mùldinâtājs: šādi vaduoņi ir tikai savu piekritēju muldinātāji: viņi dze̦n tautu kâ avju baru tanī kūtī, kur viņiem patīk Zeib. Liktenis 51.
Avots: EH I, 831
Avots: EH I, 831
nosārst
‡ *nùosārst, erröten: Milda nuosārta un nuodūra acis Zeibolts Liktenis 70. viņas vaigi nuosārta tumši Vindedze 19.
Avots: EH II, 84
Avots: EH II, 84
nosliekt
nùoslìekt,
2): "nuobučuojis" ME. II, 853 zu ersetzen durch "nebučuojis"; Pāvils klausijās uzmanīgi, bet nenuosliecās nejautājis Zeibolts Liktenis 45.
Avots: EH II, 88
2): "nuobučuojis" ME. II, 853 zu ersetzen durch "nebučuojis"; Pāvils klausijās uzmanīgi, bet nenuosliecās nejautājis Zeibolts Liktenis 45.
Avots: EH II, 88
olīt
I uolît,
1): mit ùo AP.; acis uo. Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 183. Refl. -tiês,
3): "uoluoties ders." ME. IV, 418 zu ersetzen durch "uoluoties ders. Liktenis 103";
4): "strādājuot skatīties apkārt un ne˙kā nedarīt" (mit ùo) AP., "slaistīties bez darba" (mit uo 2 ) Salis.
Avots: EH II, 743
1): mit ùo AP.; acis uo. Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 183. Refl. -tiês,
3): "uoluoties ders." ME. IV, 418 zu ersetzen durch "uoluoties ders. Liktenis 103";
4): "strādājuot skatīties apkārt un ne˙kā nedarīt" (mit ùo) AP., "slaistīties bez darba" (mit uo 2 ) Salis.
Avots: EH II, 743
pēcākais
piespriest
pìespriêst, tr., zusprechen: liktenis viņam nebij piespriedis tādu tiesu Jaun. mežk. 183. Refl. -tiês, sich zusprechen: priespriezdamies nāves spriedumu Pūrs III, 96.
Avots: ME III, 295
Avots: ME III, 295
poķis
puoķis,
1): auch (puõķītis) Lems.;
2): ein gewisser Pilz (russula)
Trik.;
3): "galvu" ME. III, 455 zu ersetzen durch "galvu Zeibolts Liktenis 38"; ‡
4) "puôds" (mit uô) Blieden.
Avots: EH II, 346
1): auch (puõķītis) Lems.;
2): ein gewisser Pilz (russula)
Trik.;
3): "galvu" ME. III, 455 zu ersetzen durch "galvu Zeibolts Liktenis 38"; ‡
4) "puôds" (mit uô) Blieden.
Avots: EH II, 346
pūks
‡ II pũks "?", erschlossen aus der Verbindung pũka bē̦rns Nigr., jem., der in seiner Familie unbeliebt ist und nicht gelitten wird: ne˙viens mani nemīl. tāds mans liktenis. visu mūžu e̦smu bijuse īsts p. b. Janš. Bandavā II, 276.
Avots: EH II, 341
Avots: EH II, 341
rovis
ruõvis,
1): das Gewölbe über dem Ofen einer Riege od. Badstube
Salis; eine Küche mit einem Feuerherd Iw.; das Gewölbe über dem Feuerherd im nams Grob.; nuo ruov[j]a nuokrita ar de̦su nastu BW. 20830. palīdzēja saimniecei ruovī (in der Küche) un istabās Zeibolts Liktenis 97.
Avots: EH II, 393
1): das Gewölbe über dem Ofen einer Riege od. Badstube
Salis; eine Küche mit einem Feuerherd Iw.; das Gewölbe über dem Feuerherd im nams Grob.; nuo ruov[j]a nuokrita ar de̦su nastu BW. 20830. palīdzēja saimniecei ruovī (in der Küche) un istabās Zeibolts Liktenis 97.
Avots: EH II, 393
sacelt
sacelˆt, tr.,
1) aufheben, hochheben:
ausis sacēlis kâ zaķis Dīcm. pas. v. I, 23. puiši saceļ ausis kâ lemešus BW. 470. teļi ļipas sacē̦luši augšā A. XX, 304. sievietes nedrīkst sacelt (uzspraust) lindrakus LP. VII, 496;
2) aufbauen, errichten
(auf mehrere Objekte bezogen): jaunas ē̦kas sacelt LP. IV, 25. vai ir jau daudz Simjūdu buožu sace̦ltu? De̦glavs;
3) fig., erheben, anheben, verursachen:
sacelt nelaimi Kundz. Ve̦cais Stenders 35. sacelt ķildu U., Streit beginnen. sacelt škelšanuos Kaudz. M. viņš grib sacelt mūsu starpā naidu ebenda S. 47. meita naidu nesacēla (Var.: neturēja) BW. 6511 var. drīz sacēla ienaidiņu 34187. viņa atbildes sacēla jautrību Vēr. I, 1303. viņu liktenis saceļ līdzjūtības Rainis. ir jāsaceļ aplūkuotājā... sajūsma Vēr. I, 1274;
4) zusammentragen
U. Refl. -tiês,
1) sich erheben; steigen (vom Wasser, vom Preise usw.):
sacelties kājās Kundz. Ve̦cais Stenders 3, aufstehen. zirgam bij krēpes stāvu sacē̦lušās Kra. Vit. 107. vējš, vē̦tra saceļas. sacēlās briesmīgs viesulis LP. I, 96. kāda nu migla sacē̦lusies! Kav. upe liela sacē̦lusies, der Fluss ist stark gestiegen. putekļi saceļas kâ stabs RK. VII, 1084. lini sacē̦lušies dārgi, Flachs ist sehr im Preise gestiegen U.;
2) sich überheben (korperlich)
U. (gew.: pãrcelˆtiês): nuo sacelšanās palika vājš U.;
3) fig., sich emporen:
tauta saceļas pret valdnieku. viņš nesaceļas pret tuo MWM. XI, 195. vai es lai sace̦ltuos pret tiem, kas manu saimniecību vada? Krišs Laksts 28. - Subst. sacelˆšana, das Aufheben, Hochheben; das Anheben, Erheben, Verursachen; sacelˆšanâs, das Sicherheben; die Emporung, der Aufstand; sacêlẽjs, sacê̦lãjs, wer aufhebt, hochhebt; wer anhebt, erhebt, verursacht: slimību sacēlējs MWM. VI, 44.
Avots: ME III, 601
1) aufheben, hochheben:
ausis sacēlis kâ zaķis Dīcm. pas. v. I, 23. puiši saceļ ausis kâ lemešus BW. 470. teļi ļipas sacē̦luši augšā A. XX, 304. sievietes nedrīkst sacelt (uzspraust) lindrakus LP. VII, 496;
2) aufbauen, errichten
(auf mehrere Objekte bezogen): jaunas ē̦kas sacelt LP. IV, 25. vai ir jau daudz Simjūdu buožu sace̦ltu? De̦glavs;
3) fig., erheben, anheben, verursachen:
sacelt nelaimi Kundz. Ve̦cais Stenders 35. sacelt ķildu U., Streit beginnen. sacelt škelšanuos Kaudz. M. viņš grib sacelt mūsu starpā naidu ebenda S. 47. meita naidu nesacēla (Var.: neturēja) BW. 6511 var. drīz sacēla ienaidiņu 34187. viņa atbildes sacēla jautrību Vēr. I, 1303. viņu liktenis saceļ līdzjūtības Rainis. ir jāsaceļ aplūkuotājā... sajūsma Vēr. I, 1274;
4) zusammentragen
U. Refl. -tiês,
1) sich erheben; steigen (vom Wasser, vom Preise usw.):
sacelties kājās Kundz. Ve̦cais Stenders 3, aufstehen. zirgam bij krēpes stāvu sacē̦lušās Kra. Vit. 107. vējš, vē̦tra saceļas. sacēlās briesmīgs viesulis LP. I, 96. kāda nu migla sacē̦lusies! Kav. upe liela sacē̦lusies, der Fluss ist stark gestiegen. putekļi saceļas kâ stabs RK. VII, 1084. lini sacē̦lušies dārgi, Flachs ist sehr im Preise gestiegen U.;
2) sich überheben (korperlich)
U. (gew.: pãrcelˆtiês): nuo sacelšanās palika vājš U.;
3) fig., sich emporen:
tauta saceļas pret valdnieku. viņš nesaceļas pret tuo MWM. XI, 195. vai es lai sace̦ltuos pret tiem, kas manu saimniecību vada? Krišs Laksts 28. - Subst. sacelˆšana, das Aufheben, Hochheben; das Anheben, Erheben, Verursachen; sacelˆšanâs, das Sicherheben; die Emporung, der Aufstand; sacêlẽjs, sacê̦lãjs, wer aufhebt, hochhebt; wer anhebt, erhebt, verursacht: slimību sacēlējs MWM. VI, 44.
Avots: ME III, 601
skrāģis
skrãģis: mit à 2 ("?") Kalupe, Nerft, (skràģi 2 ) Skaista; ein Querholz, das die Füsse eines Tisches vereinigt (mit à 2 ) Oknist, Skaista, Warkl.; ein Gestelt (skràģi 2 ) Kaltenbr.; sanagluos pagaidām kādu galdu un uzliks uz krusta skrāģiem Jauns. J. un v. 60. uz skrāģa gulēja ... meita Seibolt Liktenis 91.
Avots: EH II, 508
Avots: EH II, 508
spaidonīgs
spaiduonîgs,* bedrängt: cerībai . . . nepiepilduoties viņu liktenis kļuva . . . spaiduonīgāks Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 149.
Avots: ME III, 980
Avots: ME III, 980
sprīdis
sprîdis (li. sprindỹs, gen. sprìndžio "Spanne" in Dusetos Tiž. II, 474),
1) gen. s. sprīda LP. III, 40, eine Spanne
U.; die Breite der ausgespannten Hand U., Bielenstein Holzb. 375; die Spanne vom Daumen bis zum Mittelfinger U.: ar sprīdi mest, nach Spannen messen U. lielais sprīdis, die Länge vom Daumen bis zum Mittelfinger nebst Zugabe des ersten Mittelfingergelenkes (zum Abmessen der Pastellänge) Biel. n. U. laika sprīdis, die Zeitspanne. nuo tās dienas jau labs laika sprīdis bija aiztecējis De̦glavs Ve̦cais pilskungs 44. iešu vēl tuo mazuo ceļa sprīdi A. v. J. 1904, S. 3. vai man liktenis nav par sprīdi labāks par viņas likteni? Rainis. caur sprīdi līst, Bezeichnung eines zur Belustigung aufgegebenen Kunststückes U.;
2) sprīdis Oppek. n. U. od. sprīža tārps U., eine Spannraupe;
3) Demin. sprīdītis, der Däumling:
ielīdis sprīdītis ar uolekles gaŗu bārzdu LP. VI, 556. Wohl zu sprañda, s. Trautmann Wrtb. 278; vgl. auch Persson Beitr. 873 und spriêst.
Avots: ME III, 1021
1) gen. s. sprīda LP. III, 40, eine Spanne
U.; die Breite der ausgespannten Hand U., Bielenstein Holzb. 375; die Spanne vom Daumen bis zum Mittelfinger U.: ar sprīdi mest, nach Spannen messen U. lielais sprīdis, die Länge vom Daumen bis zum Mittelfinger nebst Zugabe des ersten Mittelfingergelenkes (zum Abmessen der Pastellänge) Biel. n. U. laika sprīdis, die Zeitspanne. nuo tās dienas jau labs laika sprīdis bija aiztecējis De̦glavs Ve̦cais pilskungs 44. iešu vēl tuo mazuo ceļa sprīdi A. v. J. 1904, S. 3. vai man liktenis nav par sprīdi labāks par viņas likteni? Rainis. caur sprīdi līst, Bezeichnung eines zur Belustigung aufgegebenen Kunststückes U.;
2) sprīdis Oppek. n. U. od. sprīža tārps U., eine Spannraupe;
3) Demin. sprīdītis, der Däumling:
ielīdis sprīdītis ar uolekles gaŗu bārzdu LP. VI, 556. Wohl zu sprañda, s. Trautmann Wrtb. 278; vgl. auch Persson Beitr. 873 und spriêst.
Avots: ME III, 1021
svešatnība
‡ svešatnība, die Fremdheit: starp viņu un šuo sievieti liktenis uzcēlis nepārvaramu svešatnības mūri Jaun. Ziņas 1938, № 104, S. 2.
Avots: EH II, 615
Avots: EH II, 615