limts
lim̂ts, -s,
1): lim̂ts 2 , -a Schujen; paklātas limtis zem kājām E. Stērste Daugava 1936, S. 297.
Avots: EH I, 742
1): lim̂ts 2 , -a Schujen; paklātas limtis zem kājām E. Stērste Daugava 1936, S. 297.
Avots: EH I, 742
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'limts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'limts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
limts
lim̂ts, -s, [limts U.], limte,
1) [lim̂ts 2 , -s, Arrasch], eine Strohdecke auf dem Mistbeete, auch vor dem Fenster
AP.: lai gul ziemu aple̦duojuse aka zem limtēm Austr. cik smagi gulstas šīs miglas limtis uz garu Austr. [klēts priekša aizklāta ar limtīm Austriņš Nuopūtas vējā 92;
2) lìmte N.-Peb., = lints 4;
3) lìmtes 2 (in Domopol lìmts 2 , -s) "ārdi rijā" Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12 (S. 112).] vgl. lints. [Ursprünglich vielleicht: Reisigbündel;
in diesem Fall zu lìmt, vgl. poln. łom "Reisig, Windbruch".]
Avots: ME II, 471
1) [lim̂ts 2 , -s, Arrasch], eine Strohdecke auf dem Mistbeete, auch vor dem Fenster
AP.: lai gul ziemu aple̦duojuse aka zem limtēm Austr. cik smagi gulstas šīs miglas limtis uz garu Austr. [klēts priekša aizklāta ar limtīm Austriņš Nuopūtas vējā 92;
2) lìmte N.-Peb., = lints 4;
3) lìmtes 2 (in Domopol lìmts 2 , -s) "ārdi rijā" Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12 (S. 112).] vgl. lints. [Ursprünglich vielleicht: Reisigbündel;
in diesem Fall zu lìmt, vgl. poln. łom "Reisig, Windbruch".]
Avots: ME II, 471
Šķirkļa skaidrojumā (2)
lints
lints, -s, linte,
1) eine Strohdecke zur Bedeckung der Mistbeete
AP., Etn. I, 106, Laud.;
2) eine Strohdecke vor den Fenstern draussen zum Schutz gegen die Kälte
AP., Bers., Laud.;
3) [lìnts 2 , -s Kl.], 3 zusammengeschobene Darrbalken
[Wessen], Stockm. n. Etn. I, 153, Lub.; Etn. IV, 130;
4) eine Schicht, Lage Langstroh beim Dachdecken
[lìnts 2 , -s, Kl.]: man vēl jājumj trīs lintiņas, tad būs jumts gatavs Selb., Draw. Vgl. limts.
Avots: ME II, 473
1) eine Strohdecke zur Bedeckung der Mistbeete
AP., Etn. I, 106, Laud.;
2) eine Strohdecke vor den Fenstern draussen zum Schutz gegen die Kälte
AP., Bers., Laud.;
3) [lìnts 2 , -s Kl.], 3 zusammengeschobene Darrbalken
[Wessen], Stockm. n. Etn. I, 153, Lub.; Etn. IV, 130;
4) eine Schicht, Lage Langstroh beim Dachdecken
[lìnts 2 , -s, Kl.]: man vēl jājumj trīs lintiņas, tad būs jumts gatavs Selb., Draw. Vgl. limts.
Avots: ME II, 473
lumsts
I lùmsts, gew. der Plur. lumsti, auch lumstes [Rozentov], Adsel,
1) [lumsti Neu-Rahden, lùmsti PS., lumstiņas Wessen, lumstes Ronneb., Alt-Bergfried, Naukschen, lumstes 2 od. lumstis 2 Ruj.], die Weberhefteln, Nietenhölzer:
lumsts ir ļuoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, kuo izbāž caur aude̦kla dzijām starp lieluo buomi un nītīm. lumstu uzde̦vums ir uzturēt starp dzijām tâ sauktuo šķiemeni Salisb., Laud., Lös. šķiemiņuos ielika lumstiņus un dzijas galus apņēma ap riestuvja rīklīti Jauns.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 400; lumsti "breite Kieferspäne" Bers., Warkl.];
2) ein Strohgeflecht als Decke für Mistbeete
AP., Drosth. (vgl. limts);
3) der Lauch:
sīpuolu lumsti Lesten, Neuenburg; die Staude: ne˙viena kartupeļu lumsta vairs LP. V, 92; [4) TreSpe LD. - Zur Bed. 1 vgl. Būga KSn. I, 264.]
Avots: ME II, 512, 513
1) [lumsti Neu-Rahden, lùmsti PS., lumstiņas Wessen, lumstes Ronneb., Alt-Bergfried, Naukschen, lumstes 2 od. lumstis 2 Ruj.], die Weberhefteln, Nietenhölzer:
lumsts ir ļuoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, kuo izbāž caur aude̦kla dzijām starp lieluo buomi un nītīm. lumstu uzde̦vums ir uzturēt starp dzijām tâ sauktuo šķiemeni Salisb., Laud., Lös. šķiemiņuos ielika lumstiņus un dzijas galus apņēma ap riestuvja rīklīti Jauns.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 400; lumsti "breite Kieferspäne" Bers., Warkl.];
2) ein Strohgeflecht als Decke für Mistbeete
AP., Drosth. (vgl. limts);
3) der Lauch:
sīpuolu lumsti Lesten, Neuenburg; die Staude: ne˙viena kartupeļu lumsta vairs LP. V, 92; [4) TreSpe LD. - Zur Bed. 1 vgl. Būga KSn. I, 264.]
Avots: ME II, 512, 513