Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lincis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lincis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
klincis
I kliñcis,
1) der Hinkende, Lahme
C., Lasd.;
2) ein lahmes, wackeliges Messer
Bergm.;
3) ein Herumtreiber
Laud.; [vgl. klencêt I].
Avots: ME II, 228
1) der Hinkende, Lahme
C., Lasd.;
2) ein lahmes, wackeliges Messer
Bergm.;
3) ein Herumtreiber
Laud.; [vgl. klencêt I].
Avots: ME II, 228
klincis
klincis
II klincis,
1) das Ende eines Brotlaibes
[Jakobshof], N. - Sessau: kungs pasviež nuo maizes klincīša šunelim LP. VI, 1007. meitām jāē̦d klincis, lai apaļi pupi aug Naud. ielieci cibiņā pavalga tiesu un kuļķenītē maizes klinciņu [nom. s. * klinciņš od. * klinciņa?] LP. II, 18;
[2) ein Kloss
U.: šuodien klinči (Mehlklösse) vārīti.] Vgl. klancis 1 und klencis I.
Avots: ME II, 228
1) das Ende eines Brotlaibes
[Jakobshof], N. - Sessau: kungs pasviež nuo maizes klincīša šunelim LP. VI, 1007. meitām jāē̦d klincis, lai apaļi pupi aug Naud. ielieci cibiņā pavalga tiesu un kuļķenītē maizes klinciņu [nom. s. * klinciņš od. * klinciņa?] LP. II, 18;
[2) ein Kloss
U.: šuodien klinči (Mehlklösse) vārīti.] Vgl. klancis 1 und klencis I.
Avots: ME II, 228
klincis
klinciski
lincis
plincis
pliñcis Dunika, ein Pfannkuchen, (dial.) eine Flinse; vgl. li. plincas dass. und le. plinkstiņi.
Avots: ME III, 346
Avots: ME III, 346
Šķirkļa skaidrojumā (6)
apslinkt
apsliñkt, -stu, -ku, faul werden: vista apslinkusi, vairs nedēj Bergfried, Grünh.; tu jau pavisam apslincis Hasenp.
Avots: ME I, 123
Avots: ME I, 123
izplinkt
klencēt
klencêt, - ẽju,
1) intr., ungeschickt gehen, humpeln:
četri zemes kle̦ncē̦tāji, vier, die auf der Erde humpeln Biel. R. 214; [kleñcêt C., umherschweifen];
2) trödeln, zottern, müssig die Zeit verbringen: viņš klencē visu dienu pa kruogu Naud. [Dieses Wort kann hier n (vor k) aus m haben (vgl. klemst II) und nebst klincis I und klinkāt mit li. klēnkti "schnell gehen"
und ksl. poklęcati "sich krümmen, hinken" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 514 f.) verwandt sein; vgl. Būga РФВ LXX, 254.]
Avots: ME II, 222
1) intr., ungeschickt gehen, humpeln:
četri zemes kle̦ncē̦tāji, vier, die auf der Erde humpeln Biel. R. 214; [kleñcêt C., umherschweifen];
2) trödeln, zottern, müssig die Zeit verbringen: viņš klencē visu dienu pa kruogu Naud. [Dieses Wort kann hier n (vor k) aus m haben (vgl. klemst II) und nebst klincis I und klinkāt mit li. klēnkti "schnell gehen"
und ksl. poklęcati "sich krümmen, hinken" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 514 f.) verwandt sein; vgl. Būga РФВ LXX, 254.]
Avots: ME II, 222