lindu
lindu, eine Interj., einen Schall bezeichnend: kad tie mani kumeliņi tindu, lindu neskanē̦tu BW. 13972, 3.
Avots: ME II, 471
Avots: ME II, 471
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lindu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lindu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
plindu
pliñdu, in der Verbindung pliñdu plañdu Bauske, Interjektion : ruokas gāja plindu plandu gar manām stē̦rbulēm BW. 12616, 3.
Avots: ME III, 346
Avots: ME III, 346
Šķirkļa skaidrojumā (6)
izblinst
izblin̂st 2 : gaļa katlā izblinduse, ist zu weich gekocht, aber noch nicht auseinandergegangen Kurmene.
Avots: EH I, 435
Avots: EH I, 435
izblinst
izblin̂st 2 , inxr., inch., ausfliessen (vom Körper): krūts izblindusi Fall. kalpuone juo dienas juo vairāk izblinst Sassm. izblindušas, ar jau applūdušiem ģīmja pantiem (meitas) Fall. MWM. XIII, 651. [izblindis"izjucis" Ramdam.]
Avots: ME I, 717
Avots: ME I, 717
ļurbans
ļùrbans 2, weichlich, schlaff, plump: ļurbaļurbans cilvē̦ks vai luops Selb., Lub. izblindušas, ļurbanas, ar jau applūdušiem ģīmja pantiem MWM. VIII, 651.
Avots: ME II, 544
Avots: ME II, 544
plandu
plandu, in der Verbindung plindu plandu, Interj., "?" : ruokas gāja plindu plandu gar manām stē̦rbulēm BW. 12616, 3.
Avots: ME III, 319
Avots: ME III, 319
sablinst
sablin̂st 2, intr., dick, fett werden: meita sablinduse tik re̦sna kâ gaļas maiss Sassm.
Avots: ME III, 595
Avots: ME III, 595