Paplašinātā meklēšana

‡ I àizlipinât, zukleben (tr.) Dunika u. a.

Avots: EH I, 36

‡ II àizlipinât, anzünden Dunika.

Avots: EH I, 36

aplipinât [li. aplipinti], tr.,

1) bekleben:
istabas sienas aplipinātas ar ve̦cām avīzēm;

2) anstecken:
slimais aplipina visu māju ar bakām.

Avots: ME I, 101

atlipinât, loslösen: salipušās lapas. Fact. von atlipt, intr., sich loslösen, loskleben.

Avots: ME I, 173

[dalipinât Spr., tr., ankleben.]

Avots: ME I, 435

I ìelipinât, tr., einkleben: lapu grāmatā.

Avots: ME II, 39

[II ìelipinât, anzünden Dunika: skalu.]

Avots: ME II, 39

izlipinât (li. išlipìnti), auskleben: sludinājumus; avīzes pie sienas.

Avots: ME I, 764

I klipinât, beim Ringen jem. ein Bein stellen Hasenp., Gold., Etn. IV, 145. Vgl. klupināt [und klipt].

Avots: ME II, 229

II klipinât, ‡

2) mit kleinen, unsicheren Schritten gehen
Basi; auf einem festen Weg mit kleinen Schritten (hörbar!) gehen oder langsam laufen AP.: zirgs rāmi klipināja pa lielceļu; ‡

3) "klabinât" Schibbenhof: k. tupeles.

Avots: EH I, 619

[II klipinât N. - Barta "reiten". Zu klip(s), klipstêt?]

Avots: ME II, 229

‡ III klipinât,

1) blinzeln,
līpinât 4 AP.: zē̦ns stāv kā apmulsis saules gaismā un klipina acis;

2) = knibinât Warkh.: k. nagus.

Avots: EH I, 619

I lipinât: auch Dunika, Kal., OB., Wolm. u. a. Refl. -tiês,

2): auch Dunika; ‡

4) sich anschmeicheln:
laipnuoties un l. kungu kārtas ļaudīm klāt Janš. Mežv. ļ. I, 362.

Avots: EH I, 744

I lipinât (li. lipìnti), tr., fakt. zu lipt, kleben machen, (trans.) kleben: lipinājām pārplīsušuo rūti A. XX, 268. Refl. -tiês,

1) flattern:
vis˙apkārt apšu lapas starp eglēm spuoži zaļas maz˙lietu lipinājās MWM. VIII, 414;

2) [kleine Schritte machend, behutsam gehen:
viņa nāca laipuodamās un lipinādamās pa daudz maz nuobriedušuo ceļmali Janš. Dzimtene V, 281.] aitas, gar žuogmalu lipinādamās ... Janš. [Bārenīte 5];

3) "?": pie debesīm lipinājās kâ zilas uguntiņas neskaitāmas zvaigznes Jauns. Druva III, 49.

Avots: ME II, 473

II lipinât, ‡ Refl. -tiês, = lipêt II, flackern: uguntiņa lipinājās AP. Hierher gehört wohl auch lipinâties 3 unter lipinât I.

Avots: EH I, 744

[II lipinât, anzünden Lng. Vgl. lipît 2.]

Avots: ME II, 473

‡ III lipinât (li. lipinti "hinaufsteigeri helfen"), behutsam gehen machen, (?): (vāverīte) pate brida dziļus dubļus, bē̦rnus laipu lipināja OB. n. Latv. Saule 1927, S. 619 (bē̦rniem in demselben VL. RKr. XX, 55 aus NB. ist wahrscheirtlich eine falsche Korrektur für bē̦rnus). Hierher gehört vielleichfi auch lipinâtiês 2 unter lipinât I.

Avots: EH I, 744

‡ IV lipinât Warkl., = lupinât 3: gani vasarāju (oder: mūs) nuo visu pušu lipina. Zum Lautlicheu vgl. ostle. k΄itynuoť Warkl. n. FBR. XI, 102 für kutinât.

Avots: EH I, 744

[nùolipinât,

1) bekleben:
n. sē̦tu ar afišām; n. pirkstus ar me̦du;

2) (Angeklebtes) ablösen:
n. marku nuo vē̦stules Kl. - Refl. - tiês, sich klebrig machen: n. ar me̦du.]

Avots: ME II, 811

[palipinât, unten ankleben (tr.).]

Avots: ME III, 60

‡ pãrlipinât M. 373, überkleben.

Avots: EH XIII, 205

pìelipinât, pìeļipinât Spr., (mehrfach) ankleben. Refl. -tiês, sich mehrfach ankleben.

Avots: ME III, 267

salipinât, tr., zusammenkleben, zusammenleimen: pārkuostuo vietu viņas salipina ar lūpām MWM. VIII, 224. vāciņš, kuŗu salipina nuo smiltīm A. XX, 42. Refl. -tiês, zusammenkleben (intr.).

Avots: ME II, 672

uzlipinât,

1) aufkleben
(tr.): uzlipināt marku. uz knābja gala uzlipinādams vaska gabaliņus Vēr. II, 332. vācelēm tiks uzlipinātas... etiķetes I, 888;

2) aufmauern, aufbauen
(verächtl.): uzlipinājis tādu būdu Stenden.

Avots: ME IV, 352

atlipt (unter atlipinât; li. atlìpti), zusammengeklebt sich loslösen Dunika, Kal. u. a.: pielipinātais papīris atkal atlipis.

Avots: EH I, 154

‡ nùoļepêtiês "nuolipināties, nuoķepināties" Auleja: dara visu˙kuo, nuoļepējas Auleja. aitas nuoļepējušās (aplipušas ar mē̦slu lēkšām) Meselau.

Avots: EH II, 65