Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lobīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lobīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizlobīt

‡ àizluobît Jürg., = ‡ àizlipît II. Refl. -tiês Ahs., sich davonmachen.

Avots: EH I, 37

aplobīt

‡ apluôbît, ringsum (stellenweise) abschälen: a. kuokam mizu (vis˙apkārt) Stenden, Trik. u. a. apluobīts kuoks Trik. u. a. Refl. -tiês, sich ablösen, sich abschälen: mājas siênām visa krāsa apluobījusies AP., Trik.

Avots: EH I, 99, 100

atlobīt

atluôbît, tr., abschälen, loslösen: ādu Pūrs III, 48. luobītājs papriekšu atluoba ve̦lē̦nas virsdaļu Konv. 1 184. Refl. -tiês, sich abschälen, sich loslösen: sienai apme̦tums atluobījies Vēr. I, 898.

Kļūdu labojums:
papriekšu =pa˙priekšu
Konv. 1 184 = Konv. 2 184

Avots: ME I, 174

ielobīt

ìeluobît, ‡

3) verprügeln (wo?).

Avots: EH I, 528

ielobīt

[ìeluobît,

1) zu schälen anfangen:
mizu Ruj.;

2) ausschälend einsammeln:
pupas Ruj. Refl. - tiês, sich einüben: viņš jau labi ieluobījies grāmatā, lasīšanā Ruj.]

Avots: ME II, 41

izlobīt

izluôbît, tr., ausschälen, ausschoten, aushülsen: zirņus, pupas; auch fig.: izluobīt mūsu darbu kuoduoli MWM. VIII, 212. Refl. - tiês,

1) sich ausschälen, aushülsen:
lapiņas pēc lapiņas izluobīsies A. XIX, 32;

2) sich die Arbeit leicht machen, andern das Schwere zuschieben
Peb. n. U.; sich von ihr losmachen Salis n. U.; fackeln, schwänzen Kronw.

Avots: ME I, 766

lobīt

luôbît [auch Kr., AP.], -u, -ĩju,

1) tr., schälen, klauben, bolstern:
kartupeļus, zirņus, vēžus, siļķes MWM. IX, 893. tiltiņš nuo luobītiem egles kuokiem A. XX, 163;

[2) mit dem Fusse einen Schlag versetzen:
luobīs pierē zirgs Für. I.] Refl. -tiês,

1) sich schälen, sich ablösen:
kad luabās priežu kuosēm miziņas nuost, tad jāsēj mieži Etn. II, 72;

[2) glücken, gelingen
U.] - Subst. luôbîšana, das Schälen; luôbîtãjs, wer schält, ablöst Konv. 2 184.

Avots: ME II, 521

lobīties

[luobîtiês,

1) sich rühren, schwanken
U.;

2) s. luôbît.]

Avots: ME II, 521

nolobīt

nùoluôbît: visiem zariņiem nuoluobījis (nuolasījis) lapas Seyershof.

Avots: EH II, 65

nolobīt

nùoluôbît, nùoluobt Druw., Spr., tr., abklauben, abschälen, abschlauben, abhülsen, abrinden: kartupeļus, mizu, čaumalu, lūkus. es kārtis nuoluobu Druw. kaziņa nuoluobuse alkšņa turzu LP. II, 15. arklam zeme tikai viegli jānuoluoba Zemk. Refl. -tiês, sich abschälen, sich ablösen, sich abrinden: čaumala nuoluobījusies Apsk. gaļa nuo kauliem nuoluobījusies LP. VI. 828.

Avots: ME II, 814

palobīt

‡ paluôbît, ein wenig schälen, bolstern: p. zirņus, pupas.

Avots: EH II, 153

pielobīt

pìeluobît, aushülsend anfüllen: Jē̦kabs bij pieluobījis pilnu šķīvi ar pupām Upīte St. 61.

Avots: ME III, 269

salobīt

saluôbît, tr., schälen, klauben, bolstern (auf eine grössere Menge von Objekten bezogen): lielu vairumu zirņu (Dunika), kartupeļu.

Avots: ME II, 677

slobīt

‡ sluôbît 2 , -u. -īju Kolberg, (eine grosse Futtermenge erhascht habend) fressen (von Tieren).

Avots: EH II, 529

uzlobīt

uzluôbît, ‡ Refl. -tiês (mit uô 2 ) Siuxt, beim Klauben od. Schälen zum Vorschein kommen: uzluobījies tārps.

Avots: EH II, 728

uzlobīt

uzluôbît,

1) schälend, klaubend auf etw, fallen lassen:
uzluobīt zirņus, čaulas uz galda;

2) klaubend, schälend zum Vorschein bringen:
uzluobīt riekstu kuoduolu Gotthardsberg;

3) (zum erstenmal nach der Ernte) aufpflügen:
uzluobīt zemi Frauenb., Sessau, Sessw.;

4) herausfinden:
uzluobīt stāstā galve̦nās duomas.

Avots: ME IV, 354