aizslogs
àizsluôgs (zu slêgt), Verschluss, Verschlag, verschliessbarer Raum: vilkacim nav bijis brīv aitu iz kaut kāda aizsluoga ņemt Etn. II, 86. Uozuolmāte izrādīja draudzenei visus aizsluogus A. XV, 297.
Avots: ME I, 51
Avots: ME I, 51
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'logs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'logs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (25)
alogs
alogs
aluôgs, der Quell (Erlaa); Wassergruft, in Saussen BB. XIV, 146; [vgl. aluots dass. und zum g - vērags U. "Wasserstrudel"].
Avots: ME I, 69
Avots: ME I, 69
ālogs
ālogs
āluogs,
1) ein grosses Loch:
tādu āluogu izplēsis biksās; mute kā āluogs Naud., Auermünde;
2) Wuhne
Ziepelhof. [Vielleicht eine Kontamination von ãliņģis und aluogs, alags; vgl. auch li. oliūgà und elugas "Nethwuhne"].
Avots: ME I, 238
1) ein grosses Loch:
tādu āluogu izplēsis biksās; mute kā āluogs Naud., Auermünde;
2) Wuhne
Ziepelhof. [Vielleicht eine Kontamination von ãliņģis und aluogs, alags; vgl. auch li. oliūgà und elugas "Nethwuhne"].
Avots: ME I, 238
aplogs
ārlogs
‡ ârluôgs, das Aussenfenster: rūtis ārluogam un iekšluogam Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 112.
Avots: EH I, 195
Avots: EH I, 195
augšlogs
aûgšluôgs, das obere Fenster, der obere Teil eines Fensters: augšluoguos atvē̦rtās .. . vējrūtis Burtnieks 1934, S. 514.
Avots: EH I, 185
Avots: EH I, 185
dūmlogs
elogs
[e̦luogs, der Abgrund Bezzenberger Spr. d. pr. L. 146. vgl. li. elugas "ein Loch im Eise" und aluogs.]
Avots: ME I, 569
Avots: ME I, 569
iekšlogs
logs
luôgs (li. lángas),
1) das Loch, die Öffnung, so in
se̦ra bāžamais luogs, dūmu luogs, das Rauchloch Konv. 2 1394; das Tag-, Lichtloch anstatt eines Fensters in den Rauchstuben St. ai tu manu mūžu namu, nei tam duru, ne luodziņu, ne tam duru virināmu, ne luodziņu raugāmuo BW. 27547;
2) das Fenster;
im VL. werden die glāžu od. stiklu luogi besonders gerühmt; skatu luogi, Schaufenster*. debess luogi atvē̦rušies I Mos. 7, 11. Als Obj.: luogu attaisīt, atgāzt (līdz galam), das Fenster öffnen; luogu aiztaisīt, aizvērt, das Fenster zumachen. Sprw.: lien pa luogu, neplēs jumtu, dari blēņas, neej zagt! svētība tīri pa visiem luogiem nāk od. spraužas iekšā. kad ir, tad ir pa luogiem, pa durvīm; pēcāk kar zuobus vadzī. lai dievs tevi ierauga pa mazuo luodziņu (oder pirts luodziņu Etn. II, 14), Gott vergelte es dir - in scherzender Rede. jūsu darbs izcirtīs luogu šinī jautājumā, Ihre Arbeit wird in dieserFragebahnbrechend Seiri Seib. [Zu. apr. lanxto "Fenster". Wenn die so benannte Öffnung ursprünglich rundlich war, vielleicht zu slovinz. ląamp'gãc "krümmen, biegen", poln. łąg "sumpfiges Wiesenland" u. a. bei Trautmann Wrtb. 157 f.; s. auch le. lĩguôt u. a.]
Avots: ME II, 524
1) das Loch, die Öffnung, so in
se̦ra bāžamais luogs, dūmu luogs, das Rauchloch Konv. 2 1394; das Tag-, Lichtloch anstatt eines Fensters in den Rauchstuben St. ai tu manu mūžu namu, nei tam duru, ne luodziņu, ne tam duru virināmu, ne luodziņu raugāmuo BW. 27547;
2) das Fenster;
im VL. werden die glāžu od. stiklu luogi besonders gerühmt; skatu luogi, Schaufenster*. debess luogi atvē̦rušies I Mos. 7, 11. Als Obj.: luogu attaisīt, atgāzt (līdz galam), das Fenster öffnen; luogu aiztaisīt, aizvērt, das Fenster zumachen. Sprw.: lien pa luogu, neplēs jumtu, dari blēņas, neej zagt! svētība tīri pa visiem luogiem nāk od. spraužas iekšā. kad ir, tad ir pa luogiem, pa durvīm; pēcāk kar zuobus vadzī. lai dievs tevi ierauga pa mazuo luodziņu (oder pirts luodziņu Etn. II, 14), Gott vergelte es dir - in scherzender Rede. jūsu darbs izcirtīs luogu šinī jautājumā, Ihre Arbeit wird in dieserFragebahnbrechend Seiri Seib. [Zu. apr. lanxto "Fenster". Wenn die so benannte Öffnung ursprünglich rundlich war, vielleicht zu slovinz. ląamp'gãc "krümmen, biegen", poln. łąg "sumpfiges Wiesenland" u. a. bei Trautmann Wrtb. 157 f.; s. auch le. lĩguôt u. a.]
Avots: ME II, 524
logsega
logsna
[*luogsna (gespr. mit ostle. ū aus uo) "paluodze; подоконное" Rozentov, Sakstagals.]
Avots: ME II, 524
Avots: ME II, 524
plogs
pluogs, der Pflug: duj cūciņas pluogu vilka, vācietis ara raudādams RKr. XVI, 236 (aus Rutzau). Aus mnd. plôch.
Avots: ME III, 364
Avots: ME III, 364
priekšlogs
skatlogs
slogs
sluôgs,
1): auch (mit uô 2 ) Orellen; hinter "Holzb. 649" (ME. III, 944) hineinzufügen:
"(sluodziņš)"; sluôgus liek uz liniem markā Bers., Kalz., Lubn., Saikava; arī kāpuostiem mucā uzliek sluogu Saikava. meitai mazs bē̦rns ir kâ s. uz ple̦ciem ebenda.
Avots: EH II, 530
1): auch (mit uô 2 ) Orellen; hinter "Holzb. 649" (ME. III, 944) hineinzufügen:
"(sluodziņš)"; sluôgus liek uz liniem markā Bers., Kalz., Lubn., Saikava; arī kāpuostiem mucā uzliek sluogu Saikava. meitai mazs bē̦rns ir kâ s. uz ple̦ciem ebenda.
Avots: EH II, 530
slogs
sluôgs (li. slúogas, plur. sluogaĩ Tiž. II, 473) C., Wolm., Kl., Prl., sluôgs 2 Karls., Iw., sluogs U., sluôga (li. slúoga "гнет, нажим" bei Преображенскiй Эт. слов. unter разъ ) Neuenb., sluôga 2 Līn., Plur. sluôgas Kl., Lös.,
1) sluôga C., was zum Beschweren, Niederdrücken gebraucht wird
U., z. B. ein Holzklotz (sluogs Stockm. n. Etn. II, 129) od. Stein, womit der weichende Flachs unters Wasser gedrückt wird Bielenstein Holzb. 520; 599, ein Senkstein an der Leine des unteren Netzrandes Bielenstein Holzb. 649: uzliek tautas linautiņu linu sluoga smagumiņu BW. 24741;
2) nasses, noch grünes Holz
Stockm. n. Etn. II, 129 (sluogs);
3) smilšu sluogs, der Erdhügel auf dem Grabe
U.;
4) fig., die Last
U., das Joch: grē̦ku sluogs, die Sündenlast U.;
4) auch sluoga gabals, verächtl. Bezeichnung für einen schwerfälligen Menschen:
tas guļ kâ sluoga Blaum. Be̦rta, sluoga gabals, vai jūs kustēsaties? D. kal. 1906, 117. Zu slêgt.
Avots: ME III, 943, 944
1) sluôga C., was zum Beschweren, Niederdrücken gebraucht wird
U., z. B. ein Holzklotz (sluogs Stockm. n. Etn. II, 129) od. Stein, womit der weichende Flachs unters Wasser gedrückt wird Bielenstein Holzb. 520; 599, ein Senkstein an der Leine des unteren Netzrandes Bielenstein Holzb. 649: uzliek tautas linautiņu linu sluoga smagumiņu BW. 24741;
2) nasses, noch grünes Holz
Stockm. n. Etn. II, 129 (sluogs);
3) smilšu sluogs, der Erdhügel auf dem Grabe
U.;
4) fig., die Last
U., das Joch: grē̦ku sluogs, die Sündenlast U.;
4) auch sluoga gabals, verächtl. Bezeichnung für einen schwerfälligen Menschen:
tas guļ kâ sluoga Blaum. Be̦rta, sluoga gabals, vai jūs kustēsaties? D. kal. 1906, 117. Zu slêgt.
Avots: ME III, 943, 944
slogsne
vālogs
vāluogs,
1) das Schiebfenster in der Riege
L., U., (mit à 2 ) Sessw.: atšauj vaļā bīdāmuo vāluogu siênā Domas II, 997;
2) die Windfahne
L., U. Vgl. dazu Leskien Nom. 519.
Avots: ME IV, 498
1) das Schiebfenster in der Riege
L., U., (mit à 2 ) Sessw.: atšauj vaļā bīdāmuo vāluogu siênā Domas II, 997;
2) die Windfahne
L., U. Vgl. dazu Leskien Nom. 519.
Avots: ME IV, 498
vējlogs
‡ vējluogs, ein Schiebfenster: pavērt pirtiņas vējluodziņu Rainis Dz. un d. III 2 , 395.
Avots: EH II, 775
Avots: EH II, 775
vēlogs
I vẽ̦luogs Schnehpeln, vēluogs St., U., vēluoks V., Windau, = vāluogs, vē̦rluogs, die Wind-, Wetterfahne; vēluogs Celm., das Segel: laiva nāca deviņiem vēluogiem (Var.: vēluokiem) BW. 14278. nepūšat, sīvi vēji, sudrabiņa vēluogā! 5169, 2. gruozās kâ vēluoks Alksnis-Zundulis. laime viržas tam kâ vēluoks jumtā Lautb. Indulis un Arija 26. Nach Būga LtT. II, 13 gehört veluogs (aus *vējalangas) zu li. vė´langė "Wetterfahne" und lingúoti, dagegen vēluoks zu lùoks, li. lankas.
Avots: ME IV, 559
Avots: ME IV, 559