izlopot
izluõpuôt: hässlich durchschimpfen Bauske. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang sich tierisch betragen: tādi dzē̦rāji sanāk, izluopuojas un aiziet Jürg.
Avots: EH I, 464
Avots: EH I, 464
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lopot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lopot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
izlopot
izluõpuõt, gehörig foppen, anführen, vexieren: puisis ik˙katru vakaru viņu izluopuojis. Grieta atnākusi par kādu nedēļu atpakaļ, visādi izluopuota un stīva sadauzīta JU.
Avots: ME I, 767
Avots: ME I, 767
lopot
lùopuôt 2 , ‡
2) narrieren
(mit uõ ) AP. Zur. Bed. vgl. auch pārluõpuôt, pìeluõpuôt und saluõpuôtiês.
Avots: EH I, 767
2) narrieren
(mit uõ ) AP. Zur. Bed. vgl. auch pārluõpuôt, pìeluõpuôt und saluõpuôtiês.
Avots: EH I, 767
lopot
[lùopuôt 2 Fest., Stelp., zanken, schelten, heruntermachen. Refl. -tiês,
1) sich zanken
(luõpuôtiês Arrasch), schimpfen: viņš ar mani luopuojās Fest., Stelp.;
2) luõpuôtiês, sich viehisch, hässlich, unsinnig benehmen od, gebäfden
Wolm., Lis.]
Avots: ME II, 528
1) sich zanken
(luõpuôtiês Arrasch), schimpfen: viņš ar mani luopuojās Fest., Stelp.;
2) luõpuôtiês, sich viehisch, hässlich, unsinnig benehmen od, gebäfden
Wolm., Lis.]
Avots: ME II, 528
pārlopot
pielopot
salopoties
Šķirkļa skaidrojumā (1)
klapstēt
klapstêt, klapšķêt, - u, - ẽju, intr.,
1) klappern:
viņš sit uz lakstiņu, ka klipst un klapst. zirgam pakavi vaļā klapst Sassm., Mar.;
2) ohne Grund bellen:
suns klapst visu cauru nakti Sassm.;
3) schwatzen, plappern:
turi muti, neklapsti tik daudz Sassm. Refl. klapšķêtiês, klappern: klapšķējās, kad izdzēru ābelskuoka biķerīti BW. 18690. [Vielleicht verwandt mit li. klàpterėti "хлопнуть" aksl. klopotъ " Geräusch", klepati " klopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 512 f. und 523. Hierher wohl auch kle̦pus " Husten".]
Avots: ME II, 214
1) klappern:
viņš sit uz lakstiņu, ka klipst un klapst. zirgam pakavi vaļā klapst Sassm., Mar.;
2) ohne Grund bellen:
suns klapst visu cauru nakti Sassm.;
3) schwatzen, plappern:
turi muti, neklapsti tik daudz Sassm. Refl. klapšķêtiês, klappern: klapšķējās, kad izdzēru ābelskuoka biķerīti BW. 18690. [Vielleicht verwandt mit li. klàpterėti "хлопнуть" aksl. klopotъ " Geräusch", klepati " klopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 512 f. und 523. Hierher wohl auch kle̦pus " Husten".]
Avots: ME II, 214