Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lopot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lopot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

izlopot

izluõpuôt: hässlich durchschimpfen Bauske. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang sich tierisch betragen: tādi dzē̦rāji sanāk, izluopuojas un aiziet Jürg.

Avots: EH I, 464


izlopot

izluõpuõt, gehörig foppen, anführen, vexieren: puisis ik˙katru vakaru viņu izluopuojis. Grieta atnākusi par kādu nedēļu atpakaļ, visādi izluopuota un stīva sadauzīta JU.

Avots: ME I, 767


lopot

lùopuôt 2 , ‡

2) narrieren
(mit ) AP. Zur. Bed. vgl. auch pārluõpuôt, pìeluõpuôt und saluõpuôtiês.

Avots: EH I, 767


lopot

[lùopuôt 2 Fest., Stelp., zanken, schelten, heruntermachen. Refl. -tiês,

1) sich zanken
(luõpuôtiês Arrasch), schimpfen: viņš ar mani luopuojās Fest., Stelp.;

2) luõpuôtiês, sich viehisch, hässlich, unsinnig benehmen od, gebäfden
Wolm., Lis.]

Avots: ME II, 528


pārlopot

pãrluõpuôt,* tr., vertieren: sieviete ar tik pārluopuotu seju Duomas II, 1023.

Avots: ME III, 165



salopoties

saluõpuôtiês "schlechter werden" Dond.: laiks šuorīt pa˙visam saluopuojies.

Avots: ME II, 678

Šķirkļa skaidrojumā (1)

klapstēt

klapstêt, klapšķêt, - u, - ẽju, intr.,

1) klappern:
viņš sit uz lakstiņu, ka klipst un klapst. zirgam pakavi vaļā klapst Sassm., Mar.;

2) ohne Grund bellen:
suns klapst visu cauru nakti Sassm.;

3) schwatzen, plappern:
turi muti, neklapsti tik daudz Sassm. Refl. klapšķêtiês, klappern: klapšķējās, kad izdzēru ābelskuoka biķerīti BW. 18690. [Vielleicht verwandt mit li. klàpterėti "хлопнуть" aksl. klopotъ " Geräusch", klepati " klopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 512 f. und 523. Hierher wohl auch kle̦pus " Husten".]

Avots: ME II, 214