Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'luņģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'luņģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

kluņģis

klùņģis,

1): auch Walk (mit uņ ); jedes beliebige Stück Holz
(mit uņ̂ ² ) Salis;

2): ein unbeholfenes Lebewesen
(mit un ) Kurmene.

Avots: EH I, 623

klùņģis [C.],

1) [ein kleiner Holzabfall
U.]; ein Stück Holz zum Werfen Stürzenh., gew. sprungulis, šautrs;

2) ein unbeholfener, linkischer Mensch
Seew. Mag. XIII, 2, 46; kluņ̃ģis [Karls.,] N. - Kmph. Nach Prellwitz Die deu. Bestandteile in den lett. Sprachen 10 aus mhd. klunge "Knäuel"[?].

Avots: ME II, 236

luņģis

luņ̃ģis,

2): brūni de̦su luņģi Austriņš Neievērotie (1931), S. 24;

4): rudzu luņģ(īt)is ist wohl aus rudzu ruņģ(īt)is dissimiliert.

Avots: EH I, 762

luņģis

luņ̃ģis,

1) ein Grützgefäss,
patras vērpelīte Selg. n. Etn. IV, 131;

2) das Stück:
de̦sas luņ̃ģis [Bauske] MWM. VI, 886;

3) der Schläfer, der Faulenzer
Spr.; vīra luņģis, der faule Mann BW. 12041; [luņ̂ģis ² Lautb. "jem., der wackelnd geht"];

4) rudzu luņģis, luņģītis, Beiname des
pūķis LP. II, 20; IV, 144; VI, 48. Nach LP. Vl, 115 ist rudzu luņģītis nicht ein Beiname des pūķis, sondern ein dem pūķis ähnliches Wesen.

Avots: ME II, 514

spuluņģis

spuluņ̂ģis, ein lebhafter, unbändiger Knabe, auch ein junger Ochs Lös., Fest., Bers., Laud.; vgl. puliņ̃ģis 1.

Avots: ME III, 1029

Šķirkļa skaidrojumā (2)

lunga

[lunga,

1) = luņģis 3 Wid.;

2) "jumiķa lāpstiņa, ar kuo pielīdzina jē̦kulü Dricē̦ni.]

Avots: ME II, 513

spuliņģis

spuliņģis, ein Holzpflöckchen in einer Schnur zum bequemeren Tragen Schujen; ein kurzer Hotzknüppel (der an den Hafs gebunden den Hittenhund am Laufen hindert Schujen); ein rundlicher, lebhafter Knabe Bers., Adsel, Nötk.: nu jums būs nuo skuoluotāja..., saliks kâ spuliņģus kaktā Austriņš Nuopūtas vējā 59. Vgl. spuluņģis und spuleņģis.

Avots: ME III, 1028, 1029