Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lucka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lucka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

klucka

‡ klucka AP.,

1) eine alte, hässliche Henne;

2) eine unsympathisehe, aufdringliche (meist alte) weibliche Person.

Avots: EH I, 621

lucka

lucka: zur Etymologie s. auch N. Joki WuS. XII, 67.

Avots: EH I, 759

lucka

lucka,

1) die Jauch-, Schmutzgrube:
netīrs kâ nuo luckas izlīdis Naud.;

2) = luca, die Quappe [Latw. Aw. 1827, No 2], Mar. n. Kawall;

3) etwas Lappiges, Zerknilltes:
ce̦pure mana lucka bija BW. 29117, 2, Aps. [In der Bed. 1 vielleicht aus *ludz(i)ka (zu le. Ludza, li. l(i)ũgas "Viorast", slav. luža "Pfütze, Lache" u. a. bei Trautmann Wrtb. 163 und Berneker Wrtb. I, 7 48.]

Avots: ME II, 509

šlucka

šlucka: "nekārtīga sieviete" N.-Peb.

Avots: EH II, 643

šlucka

šlucka Bers., šlucka L., St., comm., wer so geht, dass dle Kleider um die Beine schlankern; Schludderet; vgl. šļucka.

Avots: ME IV, 60

Šķirkļa skaidrojumā (4)

lūcka

‡ lūcka "?": l.,l. (Var.: driska ple̦ska) dē̦lu māte, nuoplīsuse nātenīte BW. 23623 var. (aus Ellern). Vgl. lūckabiņa und lucka 3.

Avots: EH I, 764

Ludza

[Ludza, die Stadt Ludsen. Es gibt auch einen See Ludza und einen Fluss Ludze; vgl. dazu lucka 1 und Būga KSn. I, 258.]

Avots: ME II, 510