Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ludze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ludze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

atkludzerēties

‡ atkludzerêtiês "?": kludzerēt kludzerējuos, kamēr atkludzerējuos gan Fest.

Avots: EH I, 149

kludze

kludze,

1) der Mahlstock an der Handmühle
Bers., gew. milns: dzirnas rūc, kludze (Var.: milniņš) klaudz BW. 669, 2;

2) die Glucke, Gluckhenne
Ap., Smilt. Zu kludzêt.

Avots: ME II, 233

kludzens

‡ kludzens Lems. "?": bērns nuobaruots kâ k. (ist sehr dick geworden).

Avots: EH I, 621

kludzens

‡ kludze̦ns, lendenlos, wackelnd Stender Deutschlett. Wrtb.

Avots: EH I, 621

kludzere

‡ II kludzere Lös., Meselau, die Quappe; "überhaupt ein dummer Fisch".

Avots: EH I, 621

kludzerēties

‡ kludzerêtiês,

1) wackelig sein (und klappern; von der Schneide eines Taschenmessers)
N.-Bergfrled; wackeln (kuļāties) Fest.: ritenis kludzerējas uz vienu un uotru pusi;

2) gehend oder fahrend sich vörwärts bewegen
Fest., mit einem schwachen Pferd (mühsam) fahren N.- Peb.;

3) = kludzêt II ‡ 2 AP.: braucuot rūgušpiens kludzerējās spainītī.

Avots: EH I, 621

ludze

ludze (unter ludzis): sieva mana l. bija, es pats biju kankarains Tdz. 45620 (ähnlich 49246, 1 ).

Avots: EH I, 759

Šķirkļa skaidrojumā (5)

izļudzēt

izļudzêt, intr., nachlässig, unordentilch, lose werden: ludze - sieviete, izguruse, izļudzējuse, ar nuošļukušām drēbēm Etn. I, 32.

Avots: ME I, 767

jāt

jât, jâju [li. jóju, [slav. jati]),

1) intr., tr., reiten:
tautietis jāja baltu zirgu BW. 14378. Sprw.: viens jāj cūku, uotrs kazu, der eine versteht es so, der andere anders. ragana jāj sluotu kātu. jāju, jāju augstu kalnu BW. 13250, 28. puiši jāja sprandzē̦tiem kumeļiem (Instr.) 13005. jāju, jāju leišu zemi, leišu meitas lūkuoties 13266, 1. drudzis jāj, das Fiebre schüttelt; lietuvē̦ns jāj cilvē̦kus, luopus, der Alp drückt Menschen, Tiere;

2) fahren Sarken,
[Ludzen, Landskorna, Raipol]. Refl. - tiês,

1) um die Wette reiten:
iesim jāties;

2) rasen, grassieren:
kuo tu jājies? [Zu ai. yāti "geht, fährt", ir. áth "Furt" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 442.]

Avots: ME II, 107

Ludza

[Ludza, die Stadt Ludsen. Es gibt auch einen See Ludza und einen Fluss Ludze; vgl. dazu lucka 1 und Būga KSn. I, 258.]

Avots: ME II, 510

ludzis

ludzis, f. -dze, eine unanständig geklei-dete, weichliche, kraftlose Person: ludzis (Sprēstiņā) apzīmē nepieklājīgi ģē̦rbušuos cilvē̦ku, bet tuomē̦r ietiepīgu [?]. ludze (Bruknā) - tāda sieviete, izguruse, izļudzējuse, ar nuošļukušām drēbēm: tā ir tāda ļudze (sic) nuo meitas - me̦lna jaka, lindraki nuosmullē̦ti, stērbele atplīsuse. tādu, kas strādā tik pa garu laiku, sauc"ludzis" Etn. I, 58.

Avots: ME II, 510