Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lumzāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lumzāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizklumzāt

àizklum̃zât Rutzau, (mit 2 ) Dunika, in schwerem Schuhwerk die Füsse schleppend hin-, weggehen.

Avots: EH I, 31


atklumzāt

atklum̂zât 2 Dunika, Kal., Rutzau, schwerfällig herkommen, herannahen: ve̦ca māte atklumzāja nuo pirtes.

Avots: EH I, 149


ieklumzāt

ieklum̂zât 2 Dunika, schwerfällig hineingehen: ie. istubā.

Avots: EH I, 520


ielumzāt

ìelum̃zât: suns ielumzāja 2 sētienā Dunika.

Avots: EH I, 528


ielumzāt

[ìelum̃zât, schwerfällig und ungewand hineingehen: (vilks) nesteigdamies ielumzājis mežā Janš. Dzimt. 2 II, 47.]

Avots: ME II, 40


izklumzāt

izklum̂zât 2 Dunika, in schwerem Schuhwerk die Füsse schleppend hinausgehen (herauskommen): i. nuo istubas.

Avots: EH I, 456


klumzāt

klum̂zât 2,Refl. -tiês Dunika, schwerfällig, die Füsse schleppend gehen.

Avots: EH I, 623


klumzāt

[klum̂zât 2 - ãju, in schwerrem Schuhwerk die Füsse schleppend gehen: bē̦rns iekāpis mātes tupelēs klumzā pa istabu Dunika.]

Avots: ME II, 235


lumzāt

lum̃zât: auch Janš. Mežv. ļ. II, 144, (mit um̂ 2 ) Dunika. Hinter "Apsk." ME. II, 513 ist "1903, S. 176" zu ergänzen.

Avots: EH I, 761


lumzāt

lum̃zât, -ãju, plump, träge gehen, ungeschickt laufen Janš., [Warkl.), Etn. IV, 131: suns sāka lumzāt uz māju pusi Apsk:

Avots: ME II, 513


noklumzāt

nuoklum̂zât 2 Dunika, schwerfällig od. schwere Schuhe anhabend hingehen: n. uz stalli.

Avots: EH II, 54


paklumzāt

paklum̂zât 2 Dunika, (ein wenig) schwerfällig gehen (nach Verben des Könnens): uzavis tē̦va zābakus, bē̦rns nevar p. uz priekšu.

Avots: EH II, 143


pārlumzāt

pā`rlum̃zât, plump od. träge heimkehren: kad viņa pārlumzā sē̦tā Janš. Mežv. ļ. I, 231.

Avots: EH XIII, 206

Šķirkļa skaidrojumā (1)

saglaust

saglaũst,

1): s. galvu ar līgaviņu, seinen Kopf anschmiegen an das Liebchen
BielU.; ‡

2) "sabāzt, paslēpt" Dunika: s. maizi krāsnī cepšanai. s. slēpjamās mantas pa pažuobelēm. Refl. -tiês; suns, sašļucis un saglaudies (mit angeschmiegten Ohren),
sāka lē̦ni lumzāt uz māju pusi Janš. Apsk. 1903, S. 176.

Avots: EH XVI, 408