Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lunga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lunga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
liegs
liêgs 2 Ahs., [Lautb.], Karls., [liegvas BB. XXVIII, 272 aus der kur. Nerung] (li. leñgvas),
1) leicht
[Lng.]: saka: tautās liega dzīve BW. 174. lintītēm darināju, vieglu mūžu gribē̦dama 6019. ai manas zīļuotas, liegajas dienas! BW. 24740. liegus darbus vien dzīvuoju 7117. dze̦mdē̦tājai atpina mātus, lai liegāka dzemdēšana BW. I, S. 192. liegi le̦cu kumeļā BW. 17019. liegi (Var.: viegli) durvis virināt 31255. nakti itin liegi, klusu, ka ne dzirdēt, ne redzēt, atlaidies putns LP. VI, 347;
2) sanft, milde, zart, lieblich:
liega vēsmiņa. gaisma liegiem vilnīšiem lija uz zemi Vēr. II, 589. īstais laiks nav klāt, kad puķītes dīgst liegi Rainis. liegi un raibi smaidīja pļavas Vēr. II, 221. viņas liegās sē̦ras un saldā gaida piepildījās Degl. [Zu got. leihts "leicht", ahd. lungar "schnell", an. lunga "Lunge" u. a., s. Osthoff MU. VI, 1, ff. und Walde Wrtb. 2 424.]
Avots: ME II, 493
1) leicht
[Lng.]: saka: tautās liega dzīve BW. 174. lintītēm darināju, vieglu mūžu gribē̦dama 6019. ai manas zīļuotas, liegajas dienas! BW. 24740. liegus darbus vien dzīvuoju 7117. dze̦mdē̦tājai atpina mātus, lai liegāka dzemdēšana BW. I, S. 192. liegi le̦cu kumeļā BW. 17019. liegi (Var.: viegli) durvis virināt 31255. nakti itin liegi, klusu, ka ne dzirdēt, ne redzēt, atlaidies putns LP. VI, 347;
2) sanft, milde, zart, lieblich:
liega vēsmiņa. gaisma liegiem vilnīšiem lija uz zemi Vēr. II, 589. īstais laiks nav klāt, kad puķītes dīgst liegi Rainis. liegi un raibi smaidīja pļavas Vēr. II, 221. viņas liegās sē̦ras un saldā gaida piepildījās Degl. [Zu got. leihts "leicht", ahd. lungar "schnell", an. lunga "Lunge" u. a., s. Osthoff MU. VI, 1, ff. und Walde Wrtb. 2 424.]
Avots: ME II, 493
štuks
štuks,
1) das Stück
Seew. n. U.;
2) Plur. štuki, Ränke, Kniffe, Schabernack, Streich
U.: štuki, štuki, brīnumiņi, elkšņiem zied ruožu ziedi BW. 13106 (ähnlich: 12950, 2). Nebst stuks 2, štuka und li. štukà "Spass" - teilweise vielleicht durch slavische Vermittelungaus dem Deutschen.
Avots: ME IV, 104
1) das Stück
Seew. n. U.;
2) Plur. štuki, Ränke, Kniffe, Schabernack, Streich
U.: štuki, štuki, brīnumiņi, elkšņiem zied ruožu ziedi BW. 13106 (ähnlich: 12950, 2). Nebst stuks 2, štuka und li. štukà "Spass" - teilweise vielleicht durch slavische Vermittelungaus dem Deutschen.
Avots: ME IV, 104