mērcināt
‡ mêrcinât 2 Lemb., freqn. zu mḕrcêt, weichen, tunken Wenden: rasā kājas mērcināju Tdz. 51078. pa[r] ilgu mērcināti lini var satrūdēt Pēt. Av. m. vistu ūdenī, lai nesāk perēt Wenden.
Avots: EH I, 807
Avots: EH I, 807
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mērcināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mērcināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: