Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mērde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mērde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
mērde
mērdeklis
mẽrdeklis [MSil.],
1) ein Mittel zum Abmergeln:
sapuvis siens ir zirgu mērdeklis, faules Heu ist ein langsames Gift für die Pferde Hug. kāds burvības mērdeklis: viens piliens pieliets naidnieka kausam; tas nīkst un nīkst Rainis; [mḕrdeklis 2 Warkl., mêrde 2 Bauske, mẽrdeklis, Giftmittel zum Ausrotten von Ratten, Katzen (Stuhrhof) oder Fliegen (Prawingen);
2) ein ganz abgemagertes Lebewesen
Lettg., Treiden, Lutringen, Ruhental (mẽrdeklis), Salis, Seppkull (mêrdeklis 2), Bers., N. - Peb. (mḕrdeklis und mērdēklis), Warkh., Warkl. (mḕ̦rde̦kls 2), Sessw., Selsau, N. - Schwanb. u. a.;
3) mẽrdeklis Kabillen "ein aufdringlicher Mensch".] Zu mērdêt.
Avots: ME II, 617, 618
1) ein Mittel zum Abmergeln:
sapuvis siens ir zirgu mērdeklis, faules Heu ist ein langsames Gift für die Pferde Hug. kāds burvības mērdeklis: viens piliens pieliets naidnieka kausam; tas nīkst un nīkst Rainis; [mḕrdeklis 2 Warkl., mêrde 2 Bauske, mẽrdeklis, Giftmittel zum Ausrotten von Ratten, Katzen (Stuhrhof) oder Fliegen (Prawingen);
2) ein ganz abgemagertes Lebewesen
Lettg., Treiden, Lutringen, Ruhental (mẽrdeklis), Salis, Seppkull (mêrdeklis 2), Bers., N. - Peb. (mḕrdeklis und mērdēklis), Warkh., Warkl. (mḕ̦rde̦kls 2), Sessw., Selsau, N. - Schwanb. u. a.;
3) mẽrdeklis Kabillen "ein aufdringlicher Mensch".] Zu mērdêt.
Avots: ME II, 617, 618
mērdeklis
mērdele
mērdelēt
mḕrdelêt,
2): mit dem Tode ringen
Lng.; siechen, (vor Hunger) eines langsamen Todes sterben Dunika (mit ẽr ): ave mērdelēja visu vasaru; ‡
4) sitzend schlummern (nicken)
Dunika (mit ẽr ).
Avots: EH I, 807
2): mit dem Tode ringen
Lng.; siechen, (vor Hunger) eines langsamen Todes sterben Dunika (mit ẽr ): ave mērdelēja visu vasaru; ‡
4) sitzend schlummern (nicken)
Dunika (mit ẽr ).
Avots: EH I, 807
mērdelēt
mḕrdelêt [Ruj.],
1) tr., hungern lassen, mergeln:
skuopa saimniece mērdelē savu saimi, gans luopus Mat.;
2) intr., [mêrdelêt 2 Salis, wenig essend abmagern: tā cūka mērdelē jau divus mēnešus]; ohnmächtig werden Grob. n. Etn. III, 67;
[3) mẽrdelêt, sich grämen Nieder - Kurland]. Refl. -tiês, sich das Nötige entziehen, sich abmergeln, hungern: kuo nu mḕrdelējies? [N. - Peb.] viņi, miega mātes klēpī pūdami, vārgst un mērdelējas pie miesas un dvēseles Aus.
Avots: ME II, 618
1) tr., hungern lassen, mergeln:
skuopa saimniece mērdelē savu saimi, gans luopus Mat.;
2) intr., [mêrdelêt 2 Salis, wenig essend abmagern: tā cūka mērdelē jau divus mēnešus]; ohnmächtig werden Grob. n. Etn. III, 67;
[3) mẽrdelêt, sich grämen Nieder - Kurland]. Refl. -tiês, sich das Nötige entziehen, sich abmergeln, hungern: kuo nu mḕrdelējies? [N. - Peb.] viņi, miega mātes klēpī pūdami, vārgst un mērdelējas pie miesas un dvēseles Aus.
Avots: ME II, 618
mērdelīgs
mērdelis
mḕrdelis [auch Jürg., Ruj.], f. -le, mḕ̦rdaļa 2 [Bers.], Lub.,
1) ein verhungertes, dem Töde nahes Wesen
[mḕrdele PS.], ein Krepierling Smilt.; Etn. IV, 146: vaļenieka mērdelis zirdziņš vilkās kâ gliemezis Seib. guovis vazājušās apkārt kâ mērdeles Etn. II, 88. Pēteri es reiz varēju dabūt, bet apņēmu šitādu mērdeli MWM. VIII, 332. [tas jau tīrais mêrdele 2 Salisb.;]
2) jemand, der einen hungern lässt
Plm. n. RKr. XVII, 68, Lub.
Avots: ME II, 618
1) ein verhungertes, dem Töde nahes Wesen
[mḕrdele PS.], ein Krepierling Smilt.; Etn. IV, 146: vaļenieka mērdelis zirdziņš vilkās kâ gliemezis Seib. guovis vazājušās apkārt kâ mērdeles Etn. II, 88. Pēteri es reiz varēju dabūt, bet apņēmu šitādu mērdeli MWM. VIII, 332. [tas jau tīrais mêrdele 2 Salisb.;]
2) jemand, der einen hungern lässt
Plm. n. RKr. XVII, 68, Lub.
Avots: ME II, 618