apmērkt
‡ apmḕrkt (li. apmer̃kti), eintauchen (tr.) Dunika, Kal. u. a.: a. spalvu tintē, linus mārka.
Avots: EH I, 102
Avots: EH I, 102
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mērkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mērkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
atmērkt
‡ atmḕrkt (li. atmer̃kti), apart (abgesondert) einweichen (tr.): a. savus linus īpaši Stenden. izņemt daļu veļas nuo trauka un a. citā traukā Bauske.
Avots: EH I, 156
Avots: EH I, 156
iemērkt
mērkt
mḕrkt, Refl. -tiês, ‡
2) (für sich) einweichen, eintunken:
me̦lna studzenīte un ķē̦rnas piens, lai mē̦rcas (jeder soll mit seinem Löffel den Brei in die Buttermilch tunken) Frauenb.; ‡
3) "?": tik sausu biezaputru jūs jau nevarēsit m. Blieden n. FBR. XVI, 104.
Avots: EH I, 808
2) (für sich) einweichen, eintunken:
me̦lna studzenīte un ķē̦rnas piens, lai mē̦rcas (jeder soll mit seinem Löffel den Brei in die Buttermilch tunken) Frauenb.; ‡
3) "?": tik sausu biezaputru jūs jau nevarēsit m. Blieden n. FBR. XVI, 104.
Avots: EH I, 808
mērkt
mḕrkt (li. mer̃kti), mḕ̦rcu, mḕrcu, tr.,
1) weichen, einweichen:
kre̦klus, sluotu ūdenī. es duomāju miežus mērkt BW. 11539;
2) schlagen, hauen:
tie tam mē̦rc kâ mē̦rc tik pa ribām. mērc tam neliešam vienreiz par ausi! Ahs. Refl. -tiês, weichen, im Wasser liegen: ievu zari mē̦rcas ūdenī Stari I, 177. ūdenī jau mē̦rcas irkļi A. XXI, 185. [Subst. mḕ̦rkums, Eingeweichtes: linu mē̦rkums Wolm., Domopol.] Nebst mḕrcêt, mìrkt, mā`rks [zu klr. мороквá, weissr. мярéча "Morast", gall. em-brekton "eingetunkter Bissen", (ohne das k) mhd. und mnd. meren "Brot in Wein od. Wasser eintauchen" u. a., s. Bezzenberger BB. XVI, 242, von Grienberger AfslPh. XVIII, 13, Petersson KZ. XLVII, 280, Krček Grupy 174 f., Walde Wrtb. 2 463 f., Persson Beitr. 657, Berneker Wrtb. II, 79, Feist got. Wrtb. 2 141 f., Zupitza Germ. Gutt. 135.]
Avots: ME II, 619, 620
1) weichen, einweichen:
kre̦klus, sluotu ūdenī. es duomāju miežus mērkt BW. 11539;
2) schlagen, hauen:
tie tam mē̦rc kâ mē̦rc tik pa ribām. mērc tam neliešam vienreiz par ausi! Ahs. Refl. -tiês, weichen, im Wasser liegen: ievu zari mē̦rcas ūdenī Stari I, 177. ūdenī jau mē̦rcas irkļi A. XXI, 185. [Subst. mḕ̦rkums, Eingeweichtes: linu mē̦rkums Wolm., Domopol.] Nebst mḕrcêt, mìrkt, mā`rks [zu klr. мороквá, weissr. мярéча "Morast", gall. em-brekton "eingetunkter Bissen", (ohne das k) mhd. und mnd. meren "Brot in Wein od. Wasser eintauchen" u. a., s. Bezzenberger BB. XVI, 242, von Grienberger AfslPh. XVIII, 13, Petersson KZ. XLVII, 280, Krček Grupy 174 f., Walde Wrtb. 2 463 f., Persson Beitr. 657, Berneker Wrtb. II, 79, Feist got. Wrtb. 2 141 f., Zupitza Germ. Gutt. 135.]
Avots: ME II, 619, 620
nomērkt
nomērkt
pamērkt
pamḕrkt,
1): "= ìemḕrkt": pamērcis pirkstu dīķī, teica, ka ūdinis e̦suot silts Dunika. rudzus sevim pamē̦rc, sadīdzē Auleja.
Avots: EH II, 156
1): "= ìemḕrkt": pamērcis pirkstu dīķī, teica, ka ūdinis e̦suot silts Dunika. rudzus sevim pamē̦rc, sadīdzē Auleja.
Avots: EH II, 156
pamērkt
[pamḕrkt,
1) eine Weile
mḕrkt 1: iesim kādu laiciņu linus pamērkt! Arrasch;
2) einweichen unter:
p. dvieli baļļā zem palaga.]
Avots: ME III, 70
1) eine Weile
mḕrkt 1: iesim kādu laiciņu linus pamērkt! Arrasch;
2) einweichen unter:
p. dvieli baļļā zem palaga.]
Avots: ME III, 70
piemērkt
samērkt
samḕrkt: gudenieki savas meitas upītē samē̦rkuši Tdz. 58609. ‡ Refl. -tiês, (Flachs) einweichen (intr.): citi jau sen samē̦rkušies, - mēs nu vēl sākam Orellen.
Avots: EH XVI, 430
Avots: EH XVI, 430
samērkt
samḕrkt, tr., einweichen, eintauchen (auf mehrere Objekte bezogen), durchnässen: Mare samērca netīrās drāniņas Zalktis I, 66.
Avots: ME II, 684
Avots: ME II, 684
Šķirkļa skaidrojumā (5)
apsauka
apsauka, Verweis, Verbot: nuo pagasta valdes iznāca apsauka, ka upēs nav brīv linus mērkt. nuo vietas gan neizlika, bet dabūja tādu apsauku, ka nedrīkstuot tik traki dzīvuot Gold.
Avots: ME I, 117
Avots: ME I, 117
briedināt
briêdinât, fact. zu briêst,
1) schwellen, quellen machen, dicht machen, ausdehnen:
izkaltušuo mucu iemērkt ūdenī briedināt. aukstums briedina ķermeņus Pūrs III, 75. re̦snu briedināt BW. 21498, 1;
2) schwellen machen, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen, Segen verleihen, verschlagsam machen:
labs, izdevīgs laiks un gaiss augļus, graudus briedinās. dievs svētī, kuplini, briedini jaunuo rudzu maizīti, sagt man, wenn man zum erstenmal im Jahr frisches Roggenbrot ist LP. VI, 130;
3) fig., quelen machen, füllen, reif werden lassen:
br. savu maku, savu spriedumu, savas duomas.
Avots: ME I, 336, 337
1) schwellen, quellen machen, dicht machen, ausdehnen:
izkaltušuo mucu iemērkt ūdenī briedināt. aukstums briedina ķermeņus Pūrs III, 75. re̦snu briedināt BW. 21498, 1;
2) schwellen machen, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen, Segen verleihen, verschlagsam machen:
labs, izdevīgs laiks un gaiss augļus, graudus briedinās. dievs svētī, kuplini, briedini jaunuo rudzu maizīti, sagt man, wenn man zum erstenmal im Jahr frisches Roggenbrot ist LP. VI, 130;
3) fig., quelen machen, füllen, reif werden lassen:
br. savu maku, savu spriedumu, savas duomas.
Avots: ME I, 336, 337
iemērcēt
ìemḕrcêt, ìemḗrkt,
1) tr., eintauchen, einweichen:
pastalas ūdenī. iemērca savu pirkstu asinīs III Mos. 9, 9;
2) iemêrkt 2 , ohrfeigen:
iemērkt uotram pa ausi Ahs. Refl. - tiês, unversehens (intr.) eintauchen (von Gegenständen): mana mēteļa stūris iemērcējies ūdenī Aps. I, 335.
Avots: ME II, 45
1) tr., eintauchen, einweichen:
pastalas ūdenī. iemērca savu pirkstu asinīs III Mos. 9, 9;
2) iemêrkt 2 , ohrfeigen:
iemērkt uotram pa ausi Ahs. Refl. - tiês, unversehens (intr.) eintauchen (von Gegenständen): mana mēteļa stūris iemērcējies ūdenī Aps. I, 335.
Avots: ME II, 45
nedēļa
nedẽļa, [nedêļa 2 Līn., nedêļa Kl.], die Woche: izgājušu od. viņu nedēļu, in der vorigen Woche; aizviņu nedēļu, in der vorvorigen Woche; jaunu, nākuošu od. citu nedēļu, in der nächsten Woche; klusā, svē̦tā nedēļa, die stille Woche, die Charwoche. Die Zeit von Georgi bis Johannis nennt man jetzt noch sējamas oder sējas nedēļas, Saatwochen. priekš Miķeļiem tuo nedēļu nav brīv linu mērkt, tad tie neizmirkis, juo tā rūsas jeb dzelzs nedēļa Etn. II, 73. par zāļu nedēļu sauc desmituo sējas nedēļu. daži tuo arī sauc par nezāļu nedēļu II, 180. Der Pl. nedēļas, die Wochen der Wöchnerin: nedēļās būt, gulēt, in Wochen sein, liegen. saimniece jau pārlaidusi nedēļas, die wirtin ist schon aus den Wochen. Instr. Pl. als Adv. nedẽļãm, wochenweise. Annai uznāca nedēļas MWM. X, 917. [Nebst li. nedė`lia aus r. недѣля dass.]
Avots: ME II, 710
Avots: ME II, 710
pinkuļains
piñkuļaîns,
1): (priedes) mēģināja savus pinkuļainuos ce̦kulus iemērkt ūdenī Upītis Pirmā nakts 6.
Avots: EH XIII, 235
1): (priedes) mēģināja savus pinkuļainuos ce̦kulus iemērkt ūdenī Upītis Pirmā nakts 6.
Avots: EH XIII, 235