Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mētra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mētra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
krūzmētra
krũzmẽ̦tra, Krausemünze (mentha crispa): krūzmē̦tras pie mums dārzuos ieaudzē̦tas Etn. III, 6.
Avots: ME II, 294
Avots: ME II, 294
mētra
mẽ̦tra: auch C., Lemb., Roop, Wenden, Windau, (mit è̦ ) Serbig., (mit ê̦ 2 ) Selg., acc. s. mētri Nötk.,
1): auch (mit ẽ̦ ) Zögenhof, (mit ê̦ 2) N.-Peb., Ramkau, Selg.; aukstā m., = saltā m.: brandvīns, sataisīts ar aukstajām mē̦trām Janš. Bandavā I, 78; īstā m., callistephus chinensis Oknist; kaķa m., mentha arvensis Auleja; saltā m.,
a) mentha piperita Meiran, Oknist;
b) mentha arvensis Auleja; sievu m., ‡
b) elsholzia patrini Oknist; suņa m., mentha arvensis Oknist, Saikava;
2): zemeņu mētriņai BW. 7843, 3.
Avots: EH I, 810
1): auch (mit ẽ̦ ) Zögenhof, (mit ê̦ 2) N.-Peb., Ramkau, Selg.; aukstā m., = saltā m.: brandvīns, sataisīts ar aukstajām mē̦trām Janš. Bandavā I, 78; īstā m., callistephus chinensis Oknist; kaķa m., mentha arvensis Auleja; saltā m.,
a) mentha piperita Meiran, Oknist;
b) mentha arvensis Auleja; sievu m., ‡
b) elsholzia patrini Oknist; suņa m., mentha arvensis Oknist, Saikava;
2): zemeņu mētriņai BW. 7843, 3.
Avots: EH I, 810
mētra
mẽ̦tra [auch Salis, Ruj., Serbigal, AP., mè̦tra PS.],
1) Minze (mentha)
[bei U. auch ein plur. mētri]; bišu m., Zitronenmelisse (melissa officinalis); cūku, lauku, zaķu m., Ackerminze (mentha arvensis) RKr. II, 174; kaķu (sievu) m., Katzenminze (nepeta cataria); krūzu m., Krausenminze (mentha crispa); mātes m., Moosauge, Porzellanblume (pyrola uniflora) RKr. II, 76; palejas od. blusu m., mentha pulegium Peņģ.; sievu m., Salbei (salvia pratensis) RKr. II, 77; ūdens, valka m., Wasser-, Bachminze (mentha aquatica) Sassm., Etn. II, 10; Vāczemes m., Balsamkraut, Frauenminze (tanacetum balsamita) RKr. II, 79;
2) die Staude, der Blätterstengel, hauptsächlich von allen vaccinium-Arten
[Erlaa], z. B. brūkleņu, dzērveņu, melleņu mē̦tras; auch zemeņu mē̦tras;
3) mē̦trām, insel-, schichtweise:
tur tie mieži, krūmi ieiet tādām mē̦trām Etn. IV, 146. [In der Bed. 1 nebst li. mėtros "Krauseminze" Bezzenberger Lit. Forsch. 141, mėtra Klaip. 34, Lit. Mitt. II, 135 und mėtà jedenfalls auf r. мята "Minze" beruhend; in der Bed. 2 ist vielleicht die Nebenform mãtara älter (zum ā > ē, s. Mē̦traine), und in diesem Fall gehört mẽ̦tra
2 vielleicht zu māte "Mutter",
vgl. z. B. ksl. matica "Weinstock" (aus mē̦tra
2 würde dann das r von mē̦tra
1 stammen).]
Avots: ME II, 622
1) Minze (mentha)
[bei U. auch ein plur. mētri]; bišu m., Zitronenmelisse (melissa officinalis); cūku, lauku, zaķu m., Ackerminze (mentha arvensis) RKr. II, 174; kaķu (sievu) m., Katzenminze (nepeta cataria); krūzu m., Krausenminze (mentha crispa); mātes m., Moosauge, Porzellanblume (pyrola uniflora) RKr. II, 76; palejas od. blusu m., mentha pulegium Peņģ.; sievu m., Salbei (salvia pratensis) RKr. II, 77; ūdens, valka m., Wasser-, Bachminze (mentha aquatica) Sassm., Etn. II, 10; Vāczemes m., Balsamkraut, Frauenminze (tanacetum balsamita) RKr. II, 79;
2) die Staude, der Blätterstengel, hauptsächlich von allen vaccinium-Arten
[Erlaa], z. B. brūkleņu, dzērveņu, melleņu mē̦tras; auch zemeņu mē̦tras;
3) mē̦trām, insel-, schichtweise:
tur tie mieži, krūmi ieiet tādām mē̦trām Etn. IV, 146. [In der Bed. 1 nebst li. mėtros "Krauseminze" Bezzenberger Lit. Forsch. 141, mėtra Klaip. 34, Lit. Mitt. II, 135 und mėtà jedenfalls auf r. мята "Minze" beruhend; in der Bed. 2 ist vielleicht die Nebenform mãtara älter (zum ā > ē, s. Mē̦traine), und in diesem Fall gehört mẽ̦tra
2 vielleicht zu māte "Mutter",
vgl. z. B. ksl. matica "Weinstock" (aus mē̦tra
2 würde dann das r von mē̦tra
1 stammen).]
Avots: ME II, 622
Mētraine
[Mẽ̦traine, ein wohl in Studentenkreisen entstandener Name für das an der Mẽ̦tra (am Embach) gelegene Dorpat (sonst Tẽ̦rbata genannt). Mẽ̦tra scheint eine Übersetzung des estn. Ema - jõgi ("Mutterbach") zu sein und gehort in diesem Fall zu le. mãte; ein ē aus ā findet man auch in ẽ̦murs, brē̦ga, krētiņš. Das vorauszusetzende ā findet sich noch in Mãtra, wie um Ruj. der Pernaufluss genannt wird.]
Avots: ME II, 622
Avots: ME II, 622