mīkstmēlis
mîkstmèlis (f. - le),
1) wer eine weiche Zunge hat:
es bij[u] tāda mīkstmēlīte (Var.: plānmēlīte), brandavīna dzērējiņa BW. 19899;
2) ein Fuchsschwänzer, eine Schmeichelzunge
U.
Avots: ME II, 642
1) wer eine weiche Zunge hat:
es bij[u] tāda mīkstmēlīte (Var.: plānmēlīte), brandavīna dzērējiņa BW. 19899;
2) ein Fuchsschwänzer, eine Schmeichelzunge
U.
Avots: ME II, 642