mīkstulīgs
mîktstulîgs, verweichlicht, weichlich; sentimental: labuot e̦suot iespējams vienīgi gļē̦vus un mīkstulīgus raksturus Vēr. I, 1258. mīkstulīga sapņuošana Latv. mīkstulīgas mīlestības jūtas Teodors.
Avots: ME II, 643
Avots: ME II, 643
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mīkstulīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mīkstulīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: