Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mūties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mūties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

aizmūties

àizmũtiês C., mühsam hin-, weggelangen.

Avots: EH I, 40


mūties

mûtiês: sich mit Mühe vorwärtsbe wegen Heidenfeld, Prl., Sessw., (mit ũ ) C., N.-Peb.

Avots: EH I, 839


mūties

[* mūt (iês) (slav. myti "waschen"), scwimmen; zu erschliessen aus den ostle. prs. myunu und myustūs "schwimme" bei Kurmin Słownik. Zu maut.]

Avots: ME II, 680


mūties

mûtiês, = muitiês. [muitiês für mūtiês nach dem prs. und prt. mujuos. Wohl (nach Leskien Abl. 303) zu maut I.]

Avots: ME II, 680

Šķirkļa skaidrojumā (2)

muit

mùit, muju, muju, tr.,

1) herumwühlen, ohne Zähne essen
Etn. IV, 147: kuo tu muji tikilgi? Lub.;

[2) quälen:
puišelis muj (inf. muît 2) suni nuost Rutzau]. Refl. mùitiês Smilt., mùities 2 Lis., muîties 2 Līn., Nigr., Rutzau], mūtiês Meiran,

1) [muîtiês C.], mit der Arbeit nicht vom Flecke kommen, sich abplagen, ohne Erfolg sich abmühen
Lös. n. Etn. IV, 147; Druw. n. RKr. XVII, 69, Kalleten, Wain.: elš mujuoties pa stāvuo krastu Rainis. [viņš mujas pa tīrumu, bet ne˙kā neizdara C. cauru mūžu sitās un mujās Rutzau];

2) hinderlich, im Wege, unter den füssen sein, sich einmischen:
kuo tu te mujies? [Saikava, Odsen, Wessen], Birz. viņš vienmē̦r līdzi mujās Stari I, 270;

3) trödeln, müssig sein:
pat saimnieki tādā darba laikā mujas kruogū Dz. Vēstn. [kuo nu mujies (= staigā bez vajadzības) apkārt? Sessw.];

4) sich mit Mühe durchschlagen:
kâ tev iet? tâ tik mujuos N.;

[5) verkehren
Infl. n. U.: še daudz cilvē̦ki mujas - vgl. mūties].

Avots: ME II, 661, 662


plūties

plūtiês sich (vetgebtIch) bemithen: bē̦rns plujas uz priekšu tikt bet ne˙kur nevar tāļāk tikt Selb. Vgl. plīties, mūties und pluities.

Avots: ME III, 363